Savstarpēja uzmundrinājuma avots
1. Kāda īpaša iespēja paveras, kad ceļojošie pārraugi apmeklē draudzes?
1 Apustulis Pāvils draudzei Romā rakstīja: ”Es ilgojos jūs redzēt, lai jums varētu nest kādu gara velti, jums par stiprinājumu. Labāk sakot, lai, atrazdamies jūsu vidū, līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es — jūsējā, jūs manējā.” (Rom. 1:11, 12.) Arī mūsdienās, kad ceļojošie pārraugi apmeklē draudzes, paveras līdzīga iespēja gūt savstarpēju uzmundrinājumu.
2. Kāpēc par rajona pārrauga apmeklējumu tiek paziņots jau iepriekš?
2 Ko gūst draudze. Parasti par rajona pārrauga apciemojumu draudzei tiek paziņots jau aptuveni trīs mēnešus iepriekš. Tā mēs varam laicīgi sagatavoties, lai gūtu no šī apmeklējuma pēc iespējas lielāku labumu. (Efez. 5:15, 16.) Ja jūs strādājat laicīgā darbā, varbūt jūs pārrauga apmeklējuma nedēļā varētu paņemt kādu brīvdienu, lai piedalītos sludināšanā. Daži nolemj uzņemties palīgpioniera kalpošanu mēnesī, kad draudzi apmeklē rajona pārraugs. Ja jūs tajā laikā esat ieplānojuši braukt kaut kur prom, varbūt jūs varētu mainīt savus plānus, lai šajā nedēļā būtu kopā ar savu draudzi?
3. Ko mēs paši varam darīt rajona pārrauga apmeklējuma laikā, lai saņemtu uzmundrinājumu?
3 Rajona pārraugs apmeklē draudzes galvenokārt tāpēc, lai personīgi uzmundrinātu draudzes locekļus un palīdzētu viņiem sludināšanā. Vai jūs varētu pieteikties sludināt ar viņu vai viņa sievu, ja viņš ir precējies? Rajona pārraugs labprāt sadarbojas ar dažādiem sludinātājiem, arī tiem, kam trūkst pieredzes un kas gribētu labāk apgūt prasmi sludināt. Mēs varam daudz ko iemācīties, vērojot, kā viņš sludina, un saņemt no viņa vērtīgus ieteikumus. (1. Kor. 4:16, 17.) Uzaicinot viņu uz pusdienām, mums rodas vēl viena iespēja gūt savstarpēju uzmundrinājumu. (Ebr. 13:2.) Rajona pārrauga runas ir pielāgotas draudzes vajadzībām, tāpēc mums tās uzmanīgi jāklausās.
4. Kā mēs varam uzmundrināt savu rajona pārraugu?
4 Ko gūst rajona pārraugs. Apustulim Pāvilam, tāpat kā brāļiem, kam viņš kalpoja, arī bija savas grūtības un raizes, tāpēc viņam bija nepieciešams uzmundrinājums, un viņš augstu vērtēja citu sniegto atbalstu. (2. Kor. 11:26—28.) Kad draudze Romā izdzirdēja, ka Pāvils nu jau kā ieslodzītais beidzot dodas turp, daži kristieši pat veica 74 kilometrus tālu ceļu līdz Apija forumam, lai viņu sastaptu. ”Tos redzēdams, Pāvils pateicās Dievam, un viņam radās drosme.” (Ap. d. 28:15.) Arī mums ir iespēja uzmundrināt savu rajona pārraugu. Parādīsim viņam ”divkāršu godu”, dedzīgi atbalstot pasākumus, kas tiek organizēti viņa apmeklējuma laikā. (1. Tim. 5:17.) Ar vārdiem un darbiem apliecināsim savu sirsnīgo pateicību par visu, ko viņš dara mūsu labā. Viņš un viņa sieva gūs prieku, redzot mūsu ticību, mīlestību un izturību. (2. Tes. 1:3, 4.)
5. Kāpēc mums visiem ir vajadzīgs uzmundrinājums?
5 Šajos ”grūtajos laikos” uzmundrinājums ir nepieciešams ikvienam. (2. Tim. 3:1.) Jau tagad apņemsimies aktīvi piedalīties visos pasākumos, kas tiks organizēti nedēļā, kad draudzi apmeklēs rajona pārraugs. Mums visiem, gan rajona pārraugiem, gan pārējiem sludinātājiem, ir iespēja gūt savstarpēju uzmundrinājumu. Tā mēs varam ”iedrošināt viens otru un stiprināt cits citu”. (1. Tes. 5:11, JD-07.)