”To darait mani pieminēdami”
Jēzus nāves atceres vakars notiks 2. aprīlī
1. Kāpēc 2007. gada 2. aprīlis ir nozīmīgs datums?
1 2007. gada 2. aprīlī visā pasaulē miljoniem cilvēku sanāks kopā, lai pieminētu Jēzus nāvi. Jēzus mira upura nāvē, aizstāvēdams sava debesu Tēva augstāko varu, un tā viņš pierādīja, cik melīgs ir Sātana Velna apgalvojums, ka cilvēki kalpo Dievam vienīgi savtīgu apsvērumu dēļ. (Īj. 2:1—5.) Kunga vakarēdiens mums arī atgādina, ka pilnīgais, bezgrēcīgais cilvēks Jēzus ir ”atdevis savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mat. 20:28.) Tāpēc Jēzus saviem apustuļiem pavēlēja: ”To darait mani pieminēdami.” (Lūk. 22:19.) Ja mēs esam pateicīgi par šo dārgo Dieva dāvanu, mēs jau laicīgi sāksim gatavoties īpašajam pasākumam, kurā tiks pieminēta izcilākā mīlestības izpausme. (Jāņa 3:16.)
2. Kā mēs varam noskaņot savu sirdi Atceres vakaram?
2 Noskaņosim savu sirdi. Pārdomājot, kas notika Jēzus dzīves pēdējās dienās, mēs varam noskaņot savu sirdi Atceres vakaram. (Ezr. 7:10.) Šajā ziņā mums palīdzēs Bībeles lasīšanas grafiks, kas atrodams brošūriņā Pētīsim Rakstus ik dienas—2007, kā arī Jehovas liecinieku kalendārā 2007. gadam. Lasot pēc šī grafika, mēs katru dienu varēsim sekot līdzi tam, kas notika attiecīgajā dienā pirms Jēzus nāves. Bībeles aprakstos minētās dienas un datumi ir norādīti saskaņā ar ebreju kalendāru, pēc kura dienas tika skaitītas no viena saulrieta līdz nākamajam. Grafiks, pēc kura lasīsim Bībeli pirms Atceres vakara un dienu pēc tā, ir veidots, ņemot vērā šo atšķirību. Ja mēs izlasīsim tajā norādītās Rakstu vietas un ar lūgšanām pārdomāsim, cik liela ir Dieva mīlestība, mēs no Atceres vakara gūsim pilnu labumu.
3. Kā mēs varam palīdzēt ieinteresētiem cilvēkiem un neaktīviem draudzes locekļiem gūt labumu no Atceres vakara?
3 Aicināsim citus apmeklēt Atceres vakaru. Februāra Valstības Kalpošanas ielikumā tika paziņots par īpašu kampaņu, kuras laikā mēs aicināsim cilvēkus uz Atceres vakaru. Vai mēs esam izdarījuši visu nepieciešamo, lai varētu aktīvi piedalīties šajā kampaņā? Vai esam jau sastādījuši sarakstu ar to cilvēku vārdiem, kurus vēlamies aicināt uz Atceres vakaru, un mēģinājuši viņus satikt? Plānosim ierasties uz Atceres vakaru pietiekami laicīgi, lai sagaidītu tos, kurus esam uzaicinājuši, kā arī citus ieinteresētus cilvēkus. Mēs varētu sēdēt kopā ar šiem cilvēkiem, lai piedāvātu viņiem savu Bībeli un dziesmu grāmatu. Iepazīstināsim ieinteresētos cilvēkus ar citiem draudzes locekļiem. Pēc programmas atbildēsim uz jautājumiem, kas viņiem būs radušies, un uzaicināsim viņus uz speciālo publisko runu, kas tiks teikta 15. aprīlī. Draudžu vecākie īpaši parūpēsies, lai ielūgumu uz Atceres vakaru un speciālo runu saņemtu tie draudzes locekļi, kas ir kļuvuši neaktīvi.
4. Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kas būs apmeklējuši Atceres vakaru, garīgi augt?
4 Palīdzēsim neaktīvajiem sludinātājiem un ieinteresētajiem garīgi augt. Orators, kas Atceres vakarā teiks runu, īsumā paskaidros, ka mēs piedāvājam bezmaksas Bībeles nodarbības, un mudinās nesen ieinteresējušos cilvēkus uzzināt vairāk par Jehovu. Atsaucoties uz oratora teikto, mēs varam piedāvāt garīgu palīdzību tiem, ko esam uzaicinājuši. Ja šie cilvēki vēl nav sākuši mācīties Bībeli, noteikti apciemosim viņus jau drīz vien pēc Atceres vakara un parādīsim, kā notiek bezmaksas Bībeles nodarbības. Lai garīgi augtu, viņiem ir svarīgi arī apmeklēt draudzes sapulces. (Ebr. 10:24, 25.) Tāpēc mudināsim viņus apmeklēt sapulces regulāri. Draudzes vecākajiem vajadzētu apciemot neaktīvos sludinātājus, kas būs bijuši klāt Atceres vakarā, un palīdzēt viņiem vēl lielākā mērā pārdomāt dzirdēto. Šāda palīdzība viņus var pamudināt atkal iesaistīties draudzes darbībā.
5. Ko mēs varam gūt, apmeklējot Atceres vakaru?
5 Atceres vakars mums dod iespēju dziļi pārdomāt, ko Jehova un Jēzus ir darījuši mūsu labā. Šādas pārdomas vairo mūsu mīlestību pret viņiem un ietekmē mūsu rīcību. (2. Kor. 5:14, 15; 1. Jāņa 4:11.) Tagad ir īstais laiks gan mums pašiem, gan ieinteresētiem cilvēkiem gatavoties šim nozīmīgajam pasākumam, kura laikā tiks ”pasludināta tā Kunga nāve”. (1. Kor. 11:26.)