Mums uzticētais dārgums
1 Apustulis Pāvils augstu vērtēja sludināšanu, ko bija uzdevis Dievs, — viņš to uzskatīja par ”dārgumu”. (2. Kor. 4:7, JD.) Pildīdams šo uzdevumu, viņš pacieta grūtības un vajāšanas. Nenoguris viņš sludināja ikvienam, ko gadījās sastapt. Daudzajos ceļojumos gan pa sauszemi, gan pa jūru Pāvils pieredzēja grūtības un bīstamas situācijas. Kā mēs varam līdzināties Pāvilam un parādīt, ka augstu vērtējam sludināšanu? (Rom. 11:13.) Kas padara sludināšanu par nenovērtējamu dārgumu?
2 Lielākais dārgums. Materiālām vērtībām bieži vien nāk līdzi lielas sirdssāpes, un šādas vērtības dod tikai salīdzinoši nelielu un īslaicīgu labumu. Turpretī sludināšana nes mūžīgas svētības gan mums pašiem, gan citiem cilvēkiem. (1. Tim. 4:16.) Tā palīdz godprātīgiem cilvēkiem iepazīt Jehovu, veikt nepieciešamās izmaiņas savā dzīvē un iegūt drošu cerību uz mūžīgu dzīvi. (Rom. 10:13—15.) Ja mēs uzskatām sludināšanu par kaut ko ļoti vērtīgu, mēs iegūstam īstu dzīves jēgu, nezūdošu gandarījuma sajūtu, kā arī iepriecinošu cerību uz nākotni. (1. Kor. 15:58.)
3 Parādīsim, ka mēs augstu vērtējam savu dārgumu. Par to, ka mūsu dzīvē kaut kam ir liela vērtība, parasti liecina tas, cik daudz mēs tā labā esam gatavi ziedot. Mums ir nenovērtējama iespēja veltīt savu laiku un spēku, lai slavētu Jehovu. (Efez. 5:16, 17.) Tam, kā mēs izmantojam savu laiku, vajadzētu apliecināt, ka mūsu acīs garīgas vērtības ir pārākas par materiālajām. Tā kā mums ir kaut kas ļoti vērtīgs, ko piedāvāt citiem, sludināsim ar entuziasmu un izmantosim katru iespēju stāstīt labo vēsti.
4 Ļoti vērtīgi dārgumi parasti nav kaut kur noslēpti, tie tiek rādīti citiem. Ja mēs uzskatīsim sludināšanu par dārgumu, tā ieņems mūsu dzīvē ievērojamu vietu. (Mat. 5:14—16.) Rīkosimies vienmēr līdzīgi apustulim Pāvilam un ar pateicību sirdī izmantosim ikvienu iespēju, lai parādītu, ka mēs augstu vērtējam savu kalpošanu un uzskatām to par dārgumu.