Līdzināsimies mūsu laimīgajam Dievam Jehovam
1 Jehova no sirds vēlas, lai cilvēki būtu laimīgi. No viņa Svētajiem Rakstiem mēs esam ieguvuši cerību uz brīnišķīgām svētībām, ko viņš ir paredzējis cilvēkiem. (Jes. 65:21—25.) Apkārtējiem ir jāredz, ka iespēja pavēstīt viņiem ”svētlaimīgā Dieva godības evaņģēliju” mums sagādā lielu prieku. (1. Tim. 1:11, JDV.) Tajā, kā mēs stāstām labo vēsti par Valstību, ir jāatspoguļojas mūsu mīlestībai pret patiesību un neviltotai interesei par cilvēkiem, ar kuriem mēs runājam. (Rom. 1:14—16.)
2 Tiesa, reizēm saglabāt priecīgu noskaņu nav viegli. Dažās teritorijās mēs atrodam pavisam maz cilvēku, kas labvēlīgi atsaucas uz Valstības vēsti. Tāpat reizēm mūsu dzīvē gadās grūti posmi, kad mums jācīnās ar kādām personiskām problēmām. Lai nezaudētu prieku, ir labi pārdomāt, cik svarīgi cilvēkiem mūsu teritorijā ir dzirdēt un saprast labo vēsti, ko mēs sludinām. (Rom. 10:13, 14, 17.) Pārdomas par to mums palīdzēs arī turpmāk ar prieku stāstīt citiem, ko Jehova savā žēlsirdībā ir sagādājis, lai dotu cilvēkiem iespēju iegūt glābšanu.
3 Koncentrēsimies uz pozitīvo. Mums jādomā arī par to, ko mēs sakām. Kaut gan, iesākot sarunu, mēs varbūt pieminam kādu problēmu vai notikumu, par ko cilvēki ir dzirdējuši ziņās vai lasījuši presē, mums jāuzmanās, lai mēs bez vajadzības nekavētos pie negatīvām lietām. Mūsu uzdevums ir nest cilvēkiem ”labas ziņas”. (Jes. 52:7; Rom. 10:15.) Šīs labās ziņas balstās uz Dieva solījumiem nodrošināt brīnišķīgu nākotni. (2. Pēt. 3:13.) Paturēdami to prātā, izmantosim Bībeli, lai ”dziedinātu sagrauztas sirdis”. (Jes. 61:1, 2.) Tas mums visiem palīdzēs saglabāt priecīgu garu un pozitīvu attieksmi.
4 Cilvēki, kas redzēs mūs sludinām, noteikti pamanīs mūsu prieku. Tāpēc centīsimies vienmēr, kad ejam stāstīt cilvēkiem mūsu teritorijā labo vēsti par Valstību, paust tādu pašu attieksmi, kāda ir Jehovam, mūsu laimīgajam Dievam.