”Iepriecinait cits citu”
1 Apustulis Pāvils darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai stiprinātu ticības biedrus. (Ap. d. 14:19—22.) Tāpat arī mums rūp mūsu ticības biedri, kas ir nonākuši grūtās situācijās, un mēs vēlamies viņiem palīdzēt. Bībelē ir norādīts, ka visiem kristiešiem, ne tikai draudzes vecākajiem, ir jāinteresējas par citiem. (Rom. 15:1, 2.) Padomāsim, kādas ir divas iespējas, kā mēs varam paklausīt sirsnīgajam aicinājumam: ”Iepriecinait cits citu.” (1. Tes. 5:11.)
2 Ievērosim, kādas ir citu vajadzības. Bībelē stāstīts, ka Stirna bija ”labdare un nabagu apdāvinātāja”. (Ap. d. 9:36, 39.) Viņa pamanīja, kam ir vajadzīga palīdzība, un cik iespējams centās to sniegt. Mēs varam mācīties no Stirnas labā piemēra. Varbūt ir kāds padzīvojis kristietis, kam ir nepieciešama palīdzība, lai nokļūtu uz sapulcēm, vai kādam pionierim nav ar ko sadarboties sludināšanā darbadienu pēcpusdienās. Ja mēs pievērsīsim uzmanību citu vajadzībām un centīsimies viņiem palīdzēt, mēs viņus patiesi iepriecināsim.
3 Sarunas par garīgām tēmām. Mēs varam uzmundrināt citus arī ar saviem vārdiem. (Efez. 4:29.) Kāds pieredzējis draudzes vecākais ir novērojis: ”Ja tu vēlies uzmundrināt citus, runā par garīgiem jautājumiem. Lai uzsāktu uzmundrinošu sarunu, var uzdot vienkāršu jautājumu, piemēram: ”Kā tu uzzināji patiesību?”” Apliecināsim patiesu interesi par mūsu draudzes jauniešiem un pievērsīsim uzmanību tiem, kas ir nomākti un kautrīgi. (Sal. Pam. 12:25.) Nepieļausim, ka mēs tik daudz runātu par pasaulīgām izpriecām, ka neatliktu laika patīkamām sarunām par garīgām tēmām. (Rom. 1:11, 12.)
4 Bet par ko mēs varētu runāt, lai iepriecinātu citus? Varbūt nesen, lasot Bībeli vai personiski to studējot, mēs uzzinājām kādu principu, kas stiprināja mūsu mīlestību pret Jehovu, vai arī mums patika kāda doma no publiskās runas vai Sargtorņa sapulces. Varbūt mūs dziļi ietekmēja kāds ticību stiprinošs gadījums. Ja mēs augstu vērtēsim šādus garīgus dārgumus, mēs vienmēr varēsim pastāstīt citiem kaut ko uzmundrinošu. (Sal. Pam. 2:1; Lūk. 6:45.)
5 Iepriecināsim cits citu gan sniedzot praktisku palīdzību, gan gudri lietojot savu mēli. (Sal. Pam. 12:18.)