Sekmīga sludināšana sabiedriskās vietās
1. Kur, sekodami pirmā gadsimta kristiešu paraugam, mūsdienās sludina kristieši un ar kādiem panākumiem?
1 Tāpat kā Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā, arī kristieši mūsdienās cenšas sludināt labo vēsti visur, kur vien ir sastopami cilvēki. (Ap. d. 16:13; 17:17; 20:20, 21.) Sludinot sabiedriskās vietās, sludinātājiem izdodas sastapt ieinteresētus cilvēkus, kurus viņi, visticamāk, nekad nebūtu satikuši sludināšanā pa mājām.
2. Kāpēc mums jābūt apdomīgiem, sludinot sabiedriskās vietās, un kā mēs varam sekmēt to, lai sludināšana tajās noritētu kārtīgi?
2 Kad sludinām sabiedriskās vietās, mums jābūt apdomīgiem. Parasti vislabāk to darīt neuzkrītoši. Piemēram, ja pārāk daudz sludinātāju sludinās vienā un tajā pašā rajonā vai lietišķajā teritorijā, cilvēki var kļūt neapmierināti. Tas var veicināt negatīvu attieksmi pret mūsu darbu un to apgrūtināt. Ko mēs varam darīt, lai tā nenotiktu? Dažas draudzes, kuru teritorijā ietilpst daudzas sabiedriskās vietas, ir izveidojušas atsevišķas teritorijas sludināšanai šajās vietās. (1. Kor. 14:40.) Turklāt, sludinot tikai mūsu draudzes teritorijā, mēs sekmēsim to, lai sludināšana noritētu kārtīgi, ja vien draudzes kalpošanas komiteja nav organizējusi kādus īpašus pasākumus, lai palīdzētu citai draudzei. (Skat. 1998. gada novembra Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanu, 6. lpp., 18., 19. rk.)
3. Kā dažiem sludinātājiem izdodas sekmīgi sludināt sabiedriskās vietās?
3 Kā iesaistīt cilvēkus sarunā. Kad Jēzus pie kādas akas satika sievieti, viņš uzsāka sarunu ar īsu ievadu un, redzot sievietes interesi, pakāpeniski izvērsa sarunu par garīgiem jautājumiem. (Jāņa 4:7—26.) Šāda pieeja noteiktos apstākļos ir praktiska arī mūsdienās. Daži sludinātāji ir pamanījuši, ka sludināšana sabiedriskās vietās ir sekmīgāka, ja vispirms viņi pāris minūtes velta tam, lai ar cilvēkiem sasveicinātos un aprunātos par viņus interesējošām tēmām, un pēc tam stāsta vēsti par Valstību. Sludinātāji piemin kādu aktuālu jautājumu, un tā bieži vien izdodas uzsākt sarunu. Kad cilvēki stāsta par savām raizēm, viņi tos uzmanīgi uzklausa un pēc tam pastāsta dažas iepriecinošas domas no Bībeles. (Rom. 15:4.)
4. Kā mēs varam veicināt cilvēku interesi?
4 Vairosim cilvēku interesi. Ikreiz, kad mums ar cilvēku ir izvērsusies laba saruna, mums jācenšas rast iespēju veicināt viņa interesi. Kā mēs to varam darīt? Kad saruna tuvojas nobeigumam, mēs varam paņemt savu piezīmju blociņu un teikt: ”Man bija patīkami ar jums aprunāties. Vai mēs varētu turpināt šo sarunu kādā citā reizē?” Vai arī: ”Es gribētu jums atnest kādu rakstu, ko, manuprāt, jums būtu interesanti izlasīt. Vai varu jums to aiznest uz mājām vai darbavietu?” Daži sludinātāji vienkārši pavaicā: ”Vai es varētu uzzināt jūsu telefona numuru?” — un cilvēki visbiežāk labprāt iedod savu telefona numuru.
5. Kādam jābūt mūsu mērķim, kad sludinām sabiedriskās vietās?
5 Ar daudziem cilvēkiem, kam pirmo reizi tika sludināts kādā sabiedriskā vietā, ir uzsāktas Bībeles nodarbības. Šīs nodarbības var notikt pie cilvēka mājās, viņa darbavietā vai kādā citā piemērotā vietā, vai arī pa telefonu. Kad sludināsim sabiedriskās vietās, izvirzīsim mērķi sākt Bībeles nodarbības.