Dievs vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti”
1. No kā ir atkarīgs Dieva viedoklis par mums?
1 Jehova savā žēlastībā ir parūpējies par glābšanu. Viņš vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:3, 4.) Dieva viedoklis par mums nav atkarīgs no mūsu tautības, sociālā stāvokļa, spējām un ārējā izskata, bet gan no mūsu ticības Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 3:16, 36.) Mums kā Dieva darba biedriem ir jāatbrīvojas no jebkādiem aizspriedumiem, kuru dēļ mēs varētu atraidīt cilvēkus, ko Dievs labprāt pieņemtu.
2., 3. Kas mums var palīdzēt netiesāt cilvēkus pēc viņu ārienes?
2 Netiesāsim. Jehova bez jebkādiem aizspriedumiem un naida pievērš uzmanību mūsu iekšējam cilvēkam. (1. Sam. 16:7.) Viņš arī redz, kādi mēs varam kļūt ar laiku. Tāpēc tie, kas cenšas būt Dievam patīkami, viņa acīs ir ļoti dārgi. (Hag. 2:7.) Vai mēs uz cilvēkiem raugāmies tāpat?
3 Dažreiz sludināšanā mēs sastopam cilvēkus, kuru ārējais izskats mūs var atbaidīt. Varbūt viņi ir noskranduši vai nepiedienīgi ģērbti, ar nekoptu bārdu vai ar iedurtiem rotājumiem degunā vai lūpā. Daži, iespējams, ir bezpajumtnieki. Savukārt citi varbūt izturas pret mums skarbi. Tomēr mēs nedrīkstam viņus tiesāt un uzskatīt, ka viņi nekad nekļūs par Jehovas kalpiem, mums ir jāsaglabā pozitīva attieksme pret viņiem, ”jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies”. (Tit. 3:3.) Paturot to prātā, mēs labprāt sludināsim visiem cilvēkiem, pat tiem, kurus, kā varētu šķist, nav vērts uzrunāt.
4., 5. Ko mēs varam mācīties no Jēzus un Pāvila piemēra?
4 Pirmā gadsimta piemēri. Jēzus Kristus palīdzēja pat tādiem cilvēkiem, kurus citi varbūt uzskatīja par bezcerīgiem. (Lūk. 8:26—39.) Kaut arī Jēzus nekad neattaisnoja nepareizu rīcību, viņš zināja, ka cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ var nomaldīties no pareizā ceļa. (Lūk. 7:37, 38, 44—48.) Tāpēc viņš pret tiem izturējās ar sapratni un ”par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana”. (Marka 6:34.) Vai mēs varētu šajā ziņā vēl precīzāk sekot Jēzus priekšzīmei?
5 Apustulis Pāvils tika apmētāts ar akmeņiem, šausts ar rīkstēm un ieslodzīts cietumā. (Ap. d. 14:19; 16:22, 23.) Vai šādas nepatīkamas pieredzes dēļ viņš ļāvās rūgtumam un nosprieda, ka viņš velti tērē laiku, sludinādams noteiktām tautām un etniskām grupām? Nē, nekādā gadījumā. Viņš zināja, ka visās tautās var atrast godprātīgus cilvēkus, un bija apņēmības pilns tos uzmeklēt. Vai arī mēs tā domājam par cilvēkiem, kam ir atšķirīga izcelsme un pagātne?
6. Kā ar savu attieksmi mēs varam ietekmēt cilvēkus, kas pirmo reizi ir atnākuši uz sapulci?
6 Būsim laipni pret citiem. Daudzi Dieva kalpi ļoti augstu vērtē to, ka reiz brāļi un māsas viņus laipni uzņēma Valstības zālē, neraugoties uz viņu ārējo izskatu. Vācijā pirms kāda laika uz Valstības zāli atnāca kāds vīrietis ar nekoptu bārdu, pusgariem matiem un netīrās drēbēs. Lai arī viņam bija slikta slava, brāļi un māsas viņu laipni sagaidīja. Vīrieti tas tik ļoti iespaidoja, ka nākamajā nedēļā viņš atkal atnāca uz sapulci. Īsā laikā viņš sakopa savu ārieni, pārstāja smēķēt un oficiāli reģistrēja savu laulību. Drīz vien viņš kopā ar sievu un bērniem vienoti kalpoja Jehovam.
7. Kā mēs varam sekot Jehovas objektivitātes paraugam?
7 Sekosim Jehovas objektivitātes paraugam un piedāvāsim visiem cilvēkiem iespēju izjust Dieva žēlastību.
[Izceltais teksts 3. lpp.]
”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Ap. d. 10:34, 35.)