Saglabāsim neatliekamības apziņu!
1 Jēzus zināja, ka viņa rīcībā ir ierobežots laiks, lai uz zemes paveiktu Tēva gribu. (Jāņa 9:4.) Tāpēc viņš kalpoja ar neatliekamības apziņu un mācīja saviem mācekļiem darīt tāpat. (Lūk. 4:42—44; 8:1; 10:2—4.) Ērtības viņam nebija galvenais. (Mat. 8:20.) Tas ļāva viņam pabeigt Jehovas uzticēto darbu. (Jāņa 17:4.)
2 Ierobežots laiks. Laiks, kas atlicis labās vēsts sludināšanai ”visā pasaulē”, arī ir ierobežots. (Mat. 24:14.) Bībeles pravietojumi liecina, ka mēs dzīvojam pašā beigu laikā. Drīzumā ”tie, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam ..kā sodu saņems mūžīgu pazušanu”. (2. Tes. 1:6—9.) Šis sods tiks izpildīts pilnīgi negaidīti. (Lūk. 21:34, 35; 1. Tes. 5:2, 3.) Cilvēkiem ir jāsaprot situācijas nopietnība. Mums ir pienākums viņiem palīdzēt iegūt Jehovas labvēlību, kamēr vēl ir laiks. (Cef. 2:2, 3.)
3 Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos. Dieva kalpi zina, ka ”laiks ir īss”, tāpēc viņi sludināšanai pievērš galveno uzmanību. (1. Kor. 7:29—31; Mat. 6:33.) Lai varētu darīt vairāk kalpošanā, daži kristieši ir atteikušies no iespējām iegūt lielākus ienākumus vai kādiem citiem personiskiem mērķiem. (Marka 10:29, 30.) Citi sludinātāji, par spīti pārbaudījumiem, joprojām ir aizņemti ”tā Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58.) Daudzi jau gadu desmitiem ir nelokāmi sludinājuši labo vēsti. (Ebr. 10:23.) Jehova augstu vērtē visus upurus, kas tiek nesti Valstības interešu labā. (Ebr. 6:10.)
4 Ja galvenais mūsu dzīvē ir kalpošana Jehovam, kas sevī ietver arī sludināšanu, mums ir vieglāk cieši paturēt prātā Jehovas dienu. Tā mēs varam pasargāt sevi no Sātana pasaules ietekmes un stiprināt savu apņēmību vienmēr dzīvot svēti. (2. Pēt. 3:11—14.) Veicot kalpošanu ar neatliekamības apziņu, mēs varam izglābt gan sevi, gan tos, kas mūs klausās. (1. Tim. 4:16.)