Dosim Jehovam pašu labāko
1 Bauslībā, ko Jehova deva izraēliešiem, bija konkrēti norādīts, ka dzīvniekiem, kas viņam tika upurēti, jābūt ”nevainojamiem”. (3. Moz. 22:18—20; Mal. 1:6—9.) Turklāt, kad tika ziedots upuris, dzīvnieka tauki, kas tika uzskatīti par visvērtīgāko, bija jāupurē Jehovam. (3. Moz. 3:14—16.) Būdams izraēliešu tautas Tēvs un Kungs, Jehova bija pelnījis saņemt pašu labāko.
2 Tāpat kā senatnē, arī mūsdienās Dievs pievērš uzmanību tam, kādi upuri viņam tiek nesti. Mūsu kalpošanai jāatspoguļo dziļa cieņa pret Jehovu. Protams, katram no mums ir atšķirīgi apstākļi, tomēr mums vajadzētu sevi pārbaudīt, lai pārliecinātos, ka mēs dodam Dievam pašu labāko. (Efez. 5:10.)
3 Kalpošana, kas nāk no sirds. Lai mūsu kalpošana slavētu Jehovu un ietekmētu cilvēku sirdi, tā nedrīkst būt formāla. Stāstot citiem par Dievu un viņa izcilajiem nodomiem, mums tas jādara no visas sirds, pateicības jūtu mudinātiem. (Ps. 145:7.) Tāpēc ir svarīgi regulāri lasīt un pētīt Bībeli. (Sal. Pam. 15:28.)
4 Dot Jehovam pašu labāko nozīmē arī sekot viņa paraugam un apliecināt mīlestību pret citiem. (Efez. 5:1, 2.) Šāda mīlestība mūs mudina pastāstīt dzīvinošo vēsti pēc iespējas vairāk cilvēkiem. (Marka 6:34.) Tā mūs rosina parādīt personisku interesi par cilvēkiem, kam mēs sludinām, un domāt par viņiem jau pēc mūsu pirmās sarunas, kā arī mudina pie viņiem atgriezties. Mīlestība mūsos rada vēlēšanos darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu viņiem garīgi augt. (Ap. d. 20:24; 26:28, 29.)
5 ”Slavas upuris”. Vēl viens veids, kā mēs varam dot Jehovam pašu labāko, ir rūpīgi veikt kalpošanu. Ja būsim labi organizēti un koncentrēsimies uz darbu, kas mums jāveic, mēs spēsim pēc iespējas labāk izmantot laiku, kas ir mūsu rīcībā. (1. Tim. 4:10.) Labi sagatavojoties, mēs varēsim skaidri noformulēt savas domas un runāt ar pārliecību, un tad būs lielāka iespēja, ka cilvēki mūs uzklausīs. (Sal. Pam. 16:21.) Kad no sirds stāstām citiem labo vēsti, mūsu vārdi ir ”slavas upuris”. (Ebr. 13:15.)