Mēs spējam darīt to, ko Jehova no mums prasa
1. Kādas izjūtas mūs reizēm var pārņemt, un kāpēc?
1 Paklausot Jehovas likumiem un principiem, mēs varam iet pa vislabāko dzīves ceļu un likt ”sev labu.. pamatu nākamai dzīvei”. (Ps. 19:8—12; 1. Tim. 6:19.) Taču šajā Sātana pasaulē mēs izjūtam spēcīgu spriedzi. Turklāt situāciju pasliktina arī mūsu pašu nepilnīgā miesa. Tāpēc reizēm mēs varam justies nomākti, kad cenšamies pildīt Bībelē noteiktos pienākumus. (Ps. 40:13; 55:2—9.) Varbūt mēs pat sākam šaubīties, vai ir iespējams izpildīt visu, ko Jehova no mums prasa. Kas mums šādos brīžos var palīdzēt saglabāt garīgo līdzsvaru?
2. Kā Jehovas prasībās pret mums izpaužas saprātīgums?
2 Jehovas likumi nav apgrūtinoši. Jehova nekad neizvirza nesaprātīgi augstas prasības, un viņa likumi nav apgrūtinoši, bet nāk mums par labu. (5. Moz. 10:12, 13; 1. Jāņa 5:3.) Viņš ņem vērā mūsu vājības un ”piemin to, ka esam pīšļi”. (Ps. 103:13, 14.) Viņš parāda mums žēlsirdību un novērtē mūsu patiesos centienus kalpot viņam, pat ja apstākļu dēļ mūsu iespējas ir ierobežotas. (3. Moz. 5:7, 11; Marka 14:8.) Jehova mūs aicina mest savu nastu uz viņu un mūs iedrošina, ka viņš mums palīdzēs saglabāt uzticību viņam. (Ps. 55:23; 1. Kor. 10:13.)
3. Kā Jehova mūs stiprina, lai mēs varētu izturēt?
3 Nepieciešama izturība. Lasot Bībelē par tādiem uzticīgiem Dieva kalpotājiem kā Elija, Jeremija un Pāvils, varam redzēt, cik svarīga ir izturība. (Ebr. 10:36.) Jehova viņus atbalstīja brīžos, kad viņi bija nonākuši nelaimē vai jutās nomākti. (1. Ķēn. 19:14—18; Jer. 20:7—11; 2. Kor. 1:8—11.) Turklāt mūs stiprina mūsu brāļu un māsu uzticība. (1. Pēt. 5:9.) Pārdomas par šādiem uzticības piemēriem mums var palīdzēt nepagurt.
4. Kāpēc ir svarīgi vienmēr paturēt prātā Dieva apsolījumus?
4 Paļāvība uz Dieva solījumiem ir kā ”dvēseles enkurs”. (Ebr. 6:19.) Tā pamudināja Ābrahāmu un Sāru paklausīt Jehovas norādījumam atstāt savu dzimto pilsētu un ”apmesties apsolītajā zemē kā svešiniekiem”. Tā deva spēku Mozum drosmīgi aizstāvēt patieso pielūgsmi un palīdzēja Jēzum izturēt ciešanas pie moku staba. (Ebr. 11:8—10, 13, 24—26; 12:2, 3.) Saglabājot stipru cerību uz Dieva apsolījumu izveidot taisnīgu jaunu pasauli, mēs arī spēsim palikt nelokāmi. (2. Pēt. 3:11—13.)
5. Kāpēc ir noderīgi pārdomāt, kā mēs paši esam saglabājuši uzticību Dievam?
5 Arī pārdomas par to, kā mēs paši savulaik esam saglabājuši uzticību, parādījuši pašaizliedzību un drosmi, var vairot mūsu dedzību kalpošanā. (Ebr. 10:32—34.) Tā mēs sev atgādinām, kādu prieku mēs izjūtam, kad darām to, ko Jehova no mums prasa, — uzticīgi viņam kalpojam. (Mat. 22:37.)