Tērpsimies pazemībā
1 Jauns gans paļaujas uz Jehovu un uzvar spēcīgu karavīru. (1. Sam. 17:45—47.) Bagāts vīrs pacietīgi iztur dažādas nelaimes. (Īj. 1:20—22; 2:9, 10.) Dieva Dēls visu godu par to, ko viņš māca, atdod savam Tēvam. (Jāņa 7:15—18; 8:28.) Visos šajos gadījumos spilgti izpaudās pazemība. Tāpat arī mums ir nepieciešama pazemība, lai tiktu galā ar dažādām grūtībām. (Kol. 3:12.)
2 Sludināšanā. Kristīgi kalpotāji pazemīgi stāsta labo vēsti visiem cilvēkiem, nešķirojot tos pēc tautības, kultūras vai izcelsmes. (1. Kor. 9:22, 23.) Ja kāds ir nepieklājīgs vai augstprātīgi atraida Valstības vēsti, mēs neatbildam ar to pašu un pacietīgi turpinām meklēt atsaucīgus cilvēkus. (Mat. 10:11, 14.) Mēs nevis izrādāmies ar savām zināšanām vai izglītību, bet vēršam cilvēku uzmanību uz Dieva Rakstiem, jo saprotam, ka tie ir daudz iedarbīgāki par jebko, ko mēs varētu pateikt. (1. Kor. 2:1—5; Ebr. 4:12.) Tāpat kā Jēzus, mēs visu godu atdodam Jehovam. (Marka 10:17, 18.)
3 Draudzē. Kristiešiem ir nepieciešams arī ”savstarpējā satiksmē apjozties ar pazemību”. (1. Pēt. 5:5.) Ja citus uzskatīsim augstākus par sevi, mēs centīsimies kalpot mūsu brāļiem, nevis gaidīsim, ka viņi kalpos mums. (Jāņa 13:12—17; Filip. 2:3, 4.) Un mēs nenoniecināsim tādus darbus kā Valstības zāles tīrīšana.
4 Pazemība mums palīdz ”citam citu panest mīlestībā” un veicina mieru un vienotību draudzē. (Efez. 4:1—3.) Šī īpašība mums palīdz pakļauties tiem brāļiem, kam draudzē ir uzticēta vadība. (Ebr. 13:17.) Pazemība mūs mudina pieņemt mums dotos padomus vai pārmācību. (Ps. 141:5.) Un tā mūs mudina paļauties uz Jehovu, kad draudzē pildām mums uzticētos pienākumus. (1. Pēt. 4:11.) Tāpat kā Dāvids, mēs apzināmies, ka sekmes kalpošanā ir atkarīgas nevis no mūsu spējām, bet gan no Dieva svētības. (1. Sam. 17:37.)
5 Dieva priekšā. Pats svarīgākais — mums ”jāpazemojas apakš Dieva varenās rokas”. (1. Pēt. 5:6.) Ja mums ir smagi dzīves apstākļi, mēs noteikti ilgojamies pēc atvieglojuma, ko sagādās Valstība. Bet pazemība mums palīdz būt pacietīgiem un gaidīt, kad Jehova īstenos savus apsolījumus viņa noliktajā laikā. (Jēk. 5:7—11.) Tāpat kā Dieva uzticīgais kalps Ījabs, mēs galveno uzmanību pievēršam Dieva vārda svētīšanai. (Īj. 1:21.)
6 Pravietis Daniēls ”pazemojās sava Dieva priekšā” un saņēma Dieva labvēlību un daudzas priekšrocības. (Dan. 10:11, 12.) Tērpsimies arī mēs pazemībā, zinot, ka ”pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība”. (Sal. Pam. 22:4.)