Kas mums ir svarīgākais?
1 Daudzas reliģiskas organizācijas galveno uzmanību pievērš labdarībai, piemēram, tās organizē skolas vai piedāvā medicīnisku palīdzību. Bet Jehovas liecinieki, kaut arī neaizmirst ”labu darīt un dāvanas dot”, pirmām kārtām palīdz cilvēkiem garīgā ziņā. (Ebr. 13:16.)
2 Piemēri no pirmā gadsimta. Savas kalpošanas laikā uz zemes Jēzus paveica daudz labu darbu, bet viņa galvenais darbs bija patiesības sludināšana. (Lūk. 4:43; Jāņa 18:37; Ap. d. 10:38.) Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.., tās mācīdami.” (Mat. 28:19, 20.) Viņš norādīja, ka tie, kas viņam ticēs, izvērsīs viņa iesākto darbu daudz lielākā mērogā. (Jāņa 14:12.) Sludināšanu Jēzus uzskatīja par svarīgāko darbu tāpēc, ka tā cilvēki varēja uzzināt, kā ir iespējams izglābties. (Jāņa 17:3.)
3 Apustulis Pāvils sludināšanu uzskatīja par savu pienākumu, ko nevar nepildīt. (1. Kor. 9:16, 17.) Lai izpildītu savu kalpošanu, viņš bija gatavs nest jebkādus upurus, izturēt dažādus pārbaudījumus un pārciest vienalga kādas grūtības. (Ap. d. 20:22—24.) Ar tādu pašu attieksmi Dievam kalpoja apustulis Pēteris un viņa ticības biedri. Pat tas, ka viņi tika ieslodzīti un sisti, viņus neapturēja, un viņi ”nemitējās.. mācīt un sludināt Kristu Jēzu”. (Ap. d. 5:40—42.)
4 Bet ko var teikt par mums? Vai arī mēs uzskatām, ka labās vēsts sludināšana un mācekļu gatavošana ir pats svarīgākais darbs? Vai mums, tāpat kā Jēzum, rūp tie cilvēki, kas ir ”novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”? (Mat. 9:36.) Pašreizējie pasaules notikumi un Bībeles pravietojumi nepārprotami liecina, ka šai ļaunajai pasaules iekārtai ir atlicis pavisam maz laika. Ja paturēsim prātā, cik nozīmīgs ir sludināšanas darbs, mums būs vieglāk arī turpmāk dedzīgi sludināt.
5 Izvērtēsim savus apstākļus. Nereti mūsu apstākļi mainās, tāpēc būtu labi ik pa laikam pārdomāt, vai nebūtu iespējams iekārtot savu dzīvi tā, lai mēs varētu vairāk laika atvēlēt sludināšanai. Kādai māsai, kas bija kalpojusi par pionieri no piecdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem, sliktas veselības dēļ tas bija jāpārtrauc. Bet pēc kāda laika viņas veselība uzlabojās, un nesen viņa vēlreiz izvērtēja savus apstākļus un nolēma atsākt pioniera kalpošanu. Māsa bija ļoti priecīga, ka savos 90 gados viņa varēja apmeklēt pionieru kalpošanas skolu. Bet kā ir ar mums? Varbūt brāļi un māsas, kas gatavojas iet pensijā vai drīzumā beigs skolu, var izmantot šo apstākļu maiņu un uzsākt pionieru kalpošanu?
6 Kad Jēzus ievēroja, ka Marta ir ”aizņemta ar daudzām rūpēm”, viņš laipni norādīja, ka viņa saņemtu lielākas svētības, ja kaut ko vienkāršotu. (Lūk. 10:40—42.) Varbūt arī mēs varētu vienkāršot savu dzīvi? Varbūt nav nepieciešams abiem dzīves biedriem strādāt pilnu slodzi? Ja kaut ko pamainītu, iespējams, ģimeni var uzturēt tikai ar vienu algu? Daudzi ir guvuši garīgas svētības, kad ir iekārtojuši savu dzīvi tā, lai būtu iespējams paplašināt kalpošanu.
7 Sekosim Jēzus un apustuļu priekšzīmei! Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova svētīs mūsu centienus pilnā mērā piedalīties labās vēsts sludināšanā. (Lūk. 9:57—62.)