Kristīga uzticība tad, kad no draudzes ir izslēgts tuvinieks

1. Kāda situācija kristietim var kļūt par pārbaudījumu?

¹ Ģimenes locekļu starpā var pastāvēt ļoti ciešas attiecības. Tāpēc kristietis nonāk grūtā situācijā, ja viņa dzīvesbiedrs, bērns, kāds no vecākiem vai kāds tuvs radinieks tiek izslēgts no draudzes vai pats atsakās no tās. (Mat. 10:37.) Kā kristietim jāizturas pret šādu tuvinieku? Vai viņa rīcību nosaka tas, vai tuvinieks dzīvo kopā ar viņu? Vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kas Bībelē teikts par šiem jautājumiem, un padomāsim par principiem, kas attiecas gan uz tiem, kas ir izslēgti no draudzes, gan arī uz tiem, kas paši atteikušies no piederības pie draudzes.

2. Kas Bībelē teikts par to, kā kristiešiem jāizturas pret cilvēkiem, kas izslēgti no draudzes?

² Kā izturēties pret tiem, kas izslēgti no draudzes. Dieva Rakstos kristiešiem ir norādīts neatrasties tāda cilvēka sabiedrībā, kurš ir izslēgts no draudzes. Bībelē ir teikts ”nebiedroties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls, vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst. [..] Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!” (1. Kor. 5:11, 13.) Šādā situācijā jāņem vērā arī Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja 18:17: ”Lai viņš [cilvēks, kas izslēgts no draudzes] tev būtu kā pagāns un muitnieks!” (JD.) Cilvēki, kam Jēzus teica šos vārdus, labi zināja, ka ebreji neveido ciešas attiecības ar cittautiešiem un nebiedrojas ar muitniekiem. Teikdams tikko citētos vārdus, Jēzus norādīja saviem sekotājiem nebiedroties ar tiem, kas ir izslēgti no draudzes. (Skat. 1981. gada 15. septembra Sargtorni (angļu val.), 18.—​20. lappusi.)

3., 4. Kādas attiecības ar cilvēku, kas ir izslēgts no draudzes vai atteicies no tās, ir aizliegtas?

³ Tas nozīmē, ka uzticami kristieši neuztur nekādas garīgas saites ne ar vienu, kas ir izslēgts no draudzes. Taču tas vēl nav viss. Dieva Rakstos ir sacīts, ka ”ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst”. (1. Kor. 5:11.) Tātad mums jāizvairās arī no citiem kontaktiem ar šādu cilvēku. Tas nozīmē nebūt kopā ar viņu saviesīgos pasākumos, atpūtā, ēdienreizēs, kā arī nedoties kopā iepirkties.

⁴ Vai mēs varam sarunāties ar cilvēku, kas izslēgts no draudzes? Bībelē nav runāts par visām iespējamām situācijām, tomēr Jāņa otrās vēstules 10. pants mums palīdz saprast Jehovas viedokli šajā jautājumā: ”Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu.” Runājot par šo pantu, 1981. gada 15. septembra Sargtornī, 25. lappusē ir teikts: ”Vienkārša sasveicināšanās var kļūt par sarunas vai varbūt pat draudzības sākumu. Vai mēs vēlamies spert šo pirmo soli attiecībās ar cilvēku, kas ir izslēgts no draudzes?”

5. Ko zaudē cilvēks, kas tiek izslēgts no draudzes?

⁵ Tikko citētā Sargtorņa 31. lappusē ir teikts: ”Kad kristietis ir padevies grēkam un viņš jāizslēdz no draudzes, viņš zaudē ļoti daudz — savu labo reputāciju Dieva priekšā, ..patīkamo iespēju atrasties brāļu sabiedrībā, kuru skaitā ir arī radinieki, kas ir kristieši.”

6. Vai kristiešiem jāpārtrauc jebkādi sakari ar ģimenes locekli vai radinieku, kas pēc izslēgšanas no draudzes turpina dzīvot kopā ar viņiem? Paskaidrojiet.

⁶ Ja cilvēks, kas ir izslēgts no draudzes, dzīvo kopā ar ģimenes locekļiem. Vai šādā situācijā kristieši nedrīkst sarunāties, ēst un pavadīt laiku kopā ar ģimenes locekli, kas ir izslēgts no draudzes? 1991. gada 15. aprīļa Sargtornī (angļu val.), 22. lappusē, zemsvītras piezīmē ir sacīts: ”Ja kristiešu mājās dzīvo ģimenes loceklis vai radinieks, kas ir izslēgts no draudzes, viņš joprojām piedalās ikdienas ģimenes dzīvē.” Tātad ģimenes locekļiem pašiem jāizlemj, vai viņš var piedalīties ēdienreizēs un būt kopā ar ģimeni citās reizēs. Un tomēr ģimenei jābūt uzmanīgai, lai citiem draudzes locekļiem nerastos iespaids, ka viss ir tāpat kā iepriekš.

7. Kādas izmaiņas notiek ģimenes garīgajā dzīvē, kad kāds no tās locekļiem tiek izslēgts no draudzes?

⁷ Tomēr 1981. gada 15. septembra Sargtornī, 28. lappusē, par cilvēku, kas izslēgts no draudzes vai atteicies no tās, ir teikts: ”Jebkādas garīgas saites ar viņu ir pārtrauktas. Tas attiecas arī uz cilvēka radiniekiem, tai skaitā ģimenes locekļiem. [..] Tas savukārt var nozīmēt izmaiņas ģimenes garīgo pasākumu kārtībā. Piemēram, ja no draudzes ir izslēgts vīrs, viņa sieva un bērni nevarētu piekrist, ka viņš vada ģimenes Bībeles studijas, uzņemas vadību Bībeles lasīšanā vai saka lūgšanas ģimenes vārdā. Ja vīrs grib teikt lūgšanu pirms ēdienreizes, viņam savās mājās ir tiesības to darīt. Pārējie ģimenes locekļi paši klusējot var griezties lūgšanā pie Dieva. (Sal. Pam. 28:9; Ps. 119:145, 146.) Bet kā rīkoties tad, ja cilvēks, kas ir izslēgts no draudzes, grib būt kopā ar ģimeni, kad ģimenes locekļi lasa vai studē Bībeli? Ģimenes locekļi var ļaut viņam būt klāt, tikai ar tādu nosacījumu, ka viņš tos nemācīs un neizklāstīs savus reliģiskos uzskatus.”

8. Kādi ir kristīgu vecāku pienākumi pret nepilngadīgu bērnu, kas ir izslēgts no draudzes un dzīvo kopā ar viņiem?

⁸ Ja no draudzes ir izslēgts bērns, kas vēl nav sasniedzis pilngadību, kristīgi vecāki joprojām ir atbildīgi par viņa audzināšanu. 1988. gada 15. novembra Sargtornī (angļu val.), 20. lappusē, ir teikts: ”Tāpat kā vecāki joprojām gādā par bērna iztiku, apģērbu un pajumti, viņi rūpējas par viņa audzināšanu saskaņā ar Dieva Rakstiem. (Sal. Pam. 6:20—22; 29:17.) Tāpēc mīloši vecāki var turpināt mājas Bībeles studijas ar bērnu, pat ja viņš ir izslēgts no draudzes. Varbūt visvairāk labuma no šādām pārrunām bērns iegūs tad, ja vecāki studēs ar viņu atsevišķi no pārējiem bērniem. Bet viņi var arī nolemt, ka turpinās studēt ar visiem bērniem kopā.” (Skat. arī 2001. gada 1. oktobra Sargtorni, 16., 17. lappusi.)

9. Cik lielā mērā kristietim būtu jāierobežo kontakti ar radinieku, kas ir izslēgts no draudzes un dzīvo patstāvīgi?

⁹ Ģimenes locekļi un radinieki, kas dzīvo atsevišķi. ”Situācija ir citāda, ja radinieks vai ģimenes loceklis, kas ir izslēgts no draudzes vai atteicies no tās, nedzīvo kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem,” teikts 1988. gada 15. aprīļa Sargtornī, 28. lappusē. ”Daudzos gadījumos ir iespējams panākt, ka ar šo cilvēku nav gandrīz nekādu kontaktu. Pat ja ir kaut kādas kopīgas darīšanas, šādu kontaktu vajadzētu būt pēc iespējas mazāk.” Šāda rīcība ir saskaņā ar Dieva pavēli ”nebiedroties ar tādu brāli”, kas grēko un nenožēlo to, ko viņš ir izdarījis. (1. Kor. 5:11.) Uzticīgiem kristiešiem jāvairās no nevajadzīgiem kontaktiem ar radinieku, kas ir izslēgts vai aizgājis no draudzes, pat jācenšas pēc iespējas samazināt darījumu kontaktus ar viņu. (Skat. arī 1981. gada 15. septembra Sargtorni, 29., 30. lappusi.)

10., 11. Par ko jāpadomā kristietim, pirms viņš ļauj savā mājā dzīvot ģimenes loceklim, kas ir izslēgts no draudzes?

¹⁰ Sargtornī ir runāts vēl par kādu situāciju, kas var rasties. ”Kā rīkoties tad, ja ģimenes loceklis, piemēram, dēls, tēvs vai māte, kas dzīvo atsevišķi un ir izslēgts no draudzes, vēlas atkal dzīvot kopā ar ģimeni? Ģimenes locekļi var ņemt vērā visus apstākļus un izlemt, kā rīkoties šādā gadījumā. Varbūt tēvam vai mātei ir pasliktinājusies veselība vai ir grūti gādāt par sevi materiālā vai citādā ziņā. Bērniem, kas ir kristieši, ir bībelisks un morāls pienākums palīdzēt vecākiem. (1. Tim. 5:8.) [..] Lēmumu var būtiski ietekmēt tādi faktori kā vecāku reālās vajadzības, viņu nostāja un ģimenes galvas viedoklis par to, kā vecāku pārcelšanās uz viņa mājām ietekmēs ģimenes garīgumu.” (1981. gada 15. septembra Sargtornis, 28., 29. lappuse.)

¹¹ Runājot par pieaugušu bērnu, tikko citētajā žurnālā ir teikts: ”Ir kristieši, kas uz kādu laiku pieņem savās mājās bērnu, kas ir bijis izslēgts no draudzes, bet cieš no kādas slimības vai emocionālām problēmām. Katrā konkrētā situācijā vecākiem jāpārdomā visi faktori. Vai dēls, kas ir izslēgts no draudzes, ir dzīvojis patstāvīgi, un vai viņš tagad to vairs nespēj? Vai viņš nevēlas atgriezties pie vecākiem tikai tādēļ, lai viņa dzīve būtu komfortablāka? Kāds ir viņa dzīvesveids un attieksme? Vai viņš neienesīs mājās ”raugu”? (Gal. 5:9.)”

12. Ko labu dod paklausība šai kārtībai?

¹² Ko dod uzticība Jehovam. Paklausība Rakstos noteiktajai kārtībai par izslēgšanu no draudzes un nebiedrošanos ar pārkāpējiem dod daudz labuma. Šī kārtība palīdz saglabāt draudzes tīrību un apliecina, ka mēs turamies pie augstajām morāles normām, kas noteiktas Bībelē. (1. Pēt. 1:14—16.) Tā mūs pasargā no kaitīgas ietekmes. (Gal. 5:7—9.) Un cilvēkam, kas nav nožēlojis savu grēku, tā dod iespēju gūt labumu no pārmācības, kas viņam var palīdzēt nest ”taisnības miera augli”. (Ebr. 12:11.)

13. Kādas izmaiņas notika kādā ģimenē, un kāds bija šo izmaiņu iznākums?

¹³ Noklausījies runu rajona kongresā, kāds Jehovas liecinieks un viņa miesīgā māsa saprata, ka viņiem kaut kas jāmaina savās attiecībās ar māti, kas dzīvoja citur un bija izslēgta no draudzes jau sešus gadus. Tūlīt pēc kongresa brālis piezvanīja savai mātei un, apliecinājis, ka viņš to mīl, paskaidroja, ka viņi tomēr nevarēs turpmāk sarunāties, ja vien neradīsies vajadzība kopīgi risināt kādu svarīgu ģimenes jautājumu. Neilgi pēc šīs sarunas viņa māte sāka apmeklēt sapulces un ar laiku tika pieņemta atpakaļ draudzē. Arī viņas vīrs sāka studēt Bībeli un pēc kāda laika kristījās.

14. Kāpēc mēs uzticīgi ievērojam norādījumus, kas Rakstos doti par izturēšanos pret cilvēku, kurš ir izslēgts no draudzes?

¹⁴ Uzticīgi ievērojot norādījumus, kas Rakstos doti par attiecībām ar cilvēku, kurš ir izslēgts no draudzes, mēs apliecinām, ka mīlam Jehovu, un sagādājam Jehovam iespēju atbildēt tam, kas viņu nievā. (Sal. Pam. 27:11.) Būdami uzticīgi Jehovas noteiktajai kārtībai, mēs varam paļauties uz viņa svētībām. Ķēniņš Dāvids par Jehovu teica: ”No Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies. Labajam Tu parādi sevi kā labu.” (2. Sam. 22:23, 26.)