Būsim vienoti ar Jehovu un viņa Dēlu
28. martā notiks gada nozīmīgākais pasākums
1 Apmeklējot Kunga vakara maltīti, kas šogad notiks 28. martā pēc saulrieta, mēs apliecināsim mūsu vienotību ar Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. Šajā nozīmīgajā pasākumā svaidīto kristiešu atlikums varēs izjust īpašu ”sadraudzību” ar citiem Valstības mantiniekiem, Tēvu un viņa Dēlu. (1. Jāņa 1:3; Efez. 1:11, 12.) Miljoniem ”citu avju” varēs pārdomāt, cik tā ir brīnišķīga priekšrocība — būt vienotiem ar Jehovu un viņa Dēlu un kopā ar viņiem īstenot Dieva nodomu! (Jāņa 10:16.)
2 Cieša sadarbība. Jehova un Jēzus vienmēr ir bijuši vienoti. Viņiem sagādāja prieku ciešā sadarbība daudzu miljardu gadu garumā, pirms tika radīts cilvēks. (Mih. 5:1.) Pa šo laiku viņu starpā izveidojās tuvas un sirsnīgas attiecības. Dieva pirmdzimtais Dēls, kas pirmscilvēka esamībā attēlots kā personificēta gudrība, varēja teikt: ”Es biju pie Viņa [Jehovas] kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā.” (Sal. Pam. 8:30, LB-65r.) Dieva Dēlu spēcīgi ietekmēja tie daudzie gadi, ko viņš pavadīja mīlestības Dieva sabiedrībā. (1. Jāņa 4:8.)
3 Tā kā cilvēcei bija nepieciešams izpirkums, Jehova sūtīja uz zemi savu vienpiedzimušo Dēlu, kas ļoti mīlēja cilvēkus, lai sagādātu izpirkuma upuri, kas mums nodrošina vienīgo īsto cerību. (Sal. Pam. 8:31.) Tāpat kā Jehova kopā ar savu Dēlu vienoti darbojas, īstenojot vienu mērķi, mēs ar viņiem un saviem ticības biedriem esam vienoti mīlestības saitēm, darīdami Dieva prātu.
4 Parādīsim dziļu pateicību. Mēs varam apliecināt pateicību par Jehovas mīlestību un viņa Dēla upuri, esot klāt Atceres vakarā un uzmanīgi un ar cieņu klausoties programmu. Tajā tiks runāts par Jēzus mīlestības piemēru, viņa uzticību līdz pat nāvei un izpirkuma upuri, par to, ka tagad viņš ir Ķēniņš, kas valda Dieva nodibinātajā Valstībā, kā arī par svētībām, kādas tā nesīs cilvēcei. Mums tiks atgādināts arī par nepieciešamību pastāvīgi apliecināt ticību ar darbiem, kas ir saskaņā ar Jehovas gribu un kas apliecina, ka esam ”patiesības līdzdarbinieki”. (3. Jāņa 8; Jēk. 2:17.)
5 Parūpēsimies, lai arī citi būtu klāt šajā pasākumā. Draudzes vecākajiem īpaši jāpamudina visus draudzes neaktīvos sludinātājus apmeklēt Kristus nāves atceres vakaru. (Mat. 18:12, 13.) Sastādiet visu neaktīvo sludinātāju sarakstu, lai nevienu neaizmirstu un visi tiktu personiski uzaicināti.
6 Vai jūs pazīstat vēl kādus cilvēkus, kas varētu atnākt uz šo pasākumu? Pastāstiet viņiem par šī notikuma svarīgumu, sirsnīgi uzaiciniet viņus un palīdziet viņiem justies gaidītiem. Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai uz gada svarīgāko notikumu uzaicinātu visus Bībeles skolniekus un citus ieinteresētus cilvēkus, kā arī ģimenes locekļus un paziņas. No izpirkuma var gūt labumu visi, kas iepazīst ”Kunga Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu”. (Filip. 3:8.) Tie, kas apliecina ticību Kristus izpirkumam, var droši cerēt uz mūžīgu dzīvību. (Jāņa 3:16.)
7 Nenovērtēsim par zemu iespaidu, kādu Atceres vakars var atstāt uz godprātīgiem cilvēkiem. Pirms diviem gadiem Papua-Jaungvinejā 11 ieinteresēti cilvēki 17 stundas brauca ar kuģīti pa vētrainu jūru, lai apmeklētu šo pasākumu. Viņi pastāstīja, kāpēc viņi to darīja: ”Mēs gribējām atzīmēt Kristus nāves atceres vakaru kopā ar Jehovas kalpiem, tāpēc brauciens bija tā vērts.” Padomājiet, kādu dedzību pauda šie interesenti un cik augstu viņi vērtēja iespēju būt vienotiem ar Jehovu, viņa Dēlu un kristiešu brālību!
8 Piedāvājiet visiem interesentiem Bībeles nodarbības un mudiniet viņus regulāri apmeklēt draudzes sapulces un stāstīt citiem patiesību, ko viņi ir uzzinājuši. Palīdziet viņiem, lai viņi ”staigātu gaismā” un darītu patiesību, ievērodami Bībeles principus. (1. Jāņa 1:6, 7, JD.) Palīdziet interesentiem izveidot ciešas attiecības ar Jehovu un attīstīt pateicību par priekšrocību vienoti pildīt viņa gribu.
9 Mums ir brīnišķīga iespēja būt ”vienā garā un vienprātīgi strādāt evaņģēlija ticības labā”. (Filip. 1:27, 28, JD.) Būsim visi kopā 28. martā, lai atzīmētu Atceres vakaru, un vienmēr apliecināsim pateicību Jehovam un viņa Dēlam! (Lūk. 22:19.)