Vai laicīgais darbs ir šķērslis sludināšanai?
1 Lielākā daļa cilvēku ir ļoti aizņemti. It īpaši to var teikt par mums, Jehovas lieciniekiem, jo mēs studējam Bībeli, apmeklējam draudzes sapulces un sludinām. Turklāt mēs strādājam laicīgā darbā, esam aizņemti ar mājas darbiem vai mācībām skolā, kā arī daudziem citiem pienākumiem, kas prasa laiku. Īpaši grūti ir vīriem.
2 Daudzās vietās valda smagi ekonomiskie apstākļi, tāpēc vīriem, iespējams, smagi jāstrādā garas stundas, lai nopelnītu iztiku. Kad jāstrādā darbā, kas prasa ļoti daudz laika un spēka, maz laika un spēka atliek sludināšanai. Tā kā vīru pienākums ir rūpēties par ģimenes materiālajām vajadzībām, kāds varētu domāt, ka var atļauties piedalīties kalpošanā tikai nedaudz. (1. Tim. 5:8.) Tiesa, mūsdienās jāpārvar neskaitāmas grūtības, lai sagādātu dzīvei pašu nepieciešamāko. Tomēr laicīgam darbam nevajadzētu kļūt par šķērsli labās vēsts sludināšanai. (Marka 13:10.) Tādēļ būtu labi pārdomāt, kāda ir mūsu patiesā situācija.
3 Pasaules aina nepārtraukti mainās, tāpēc vīram varbūt šķiet, ka viņam vairāk jāstrādā un jāuzkrāj līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. (1. Kor. 7:31.) Kaut arī var likties, ka, vairāk strādājot, varēs iegādāties vairāk mantu un pavērsies plašākas iespējas atpūsties un izklaidēties, var jautāt: vai ģimene kļūs laimīgāka un izjutīs lielāku gandarījumu, ja darbam tiks ziedots laiks, kas agrāk tika veltīts garīgām nodarbībām un regulārai sapulču apmeklēšanai? Mēs, protams, vēlamies izvairīties no visa, kas varētu apdraudēt mūsu garīgumu. Ir gudri ņemt vērā Jēzus padomu ”krāt mantu debesīs” un būt ”bagātiem Dievā”. (Mat. 6:19—21; Lūk. 12:15—21.)
4 Uzskatīsim Valstības intereses par pašu svarīgāko. Jēzus mācīja savus sekotājus pirmām kārtām domāt par garīgumu. Jēzus viņus mudināja: ”Jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies?” Kāpēc viņš tā teica? Jēzus paskaidroja: ”Jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.” Ja mums būs tāda paļāvība, tad nebūs nekādu šķēršļu, kas traucētu mums rīkoties saskaņā ar to, ko Jēzus teica pēc tam: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās [nepieciešamās materiālās] lietas taps piemestas.” Dievs rūpēsies par mūsu vajadzībām. (Mat. 6:31—33.) Tagad noteikti nav īstais laiks ļaut, lai mūsu uzmanību no galvenā novērstu pārmērīgas raizes par to, kā nopelnīt iztiku vai nodrošināt komfortablu dzīvi pašreizējā sistēmā, kurai drīz pienāks gals. (1. Pēt. 5:7; 1. Jāņa 2:15—17.)
5 Laicīgais darbs galvenokārt ir vajadzīgs, lai rūpētos par materiālām vajadzībām. Bet cik daudz mums ir nepieciešams? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” Vai mēs necenšamies iegūt kaut ko vairāk? Ja tā ir, tad mēs, iespējams, pieredzam tās sekas, par kurām brīdināja Pāvils: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.” (1. Tim. 6:8, 9; Mat. 6:24; Lūk. 14:33.) Kā mēs varam noteikt, vai mūsu kalpošanai netraucē pārmērīga tieksme pēc mantas?
6 Ja laicīgu mērķu dēļ mums atliek maz laika sludināšanai vai mēs nesaprotam, ka labās vēsts dēļ mums jānes arī upuri, tad mums ir jāmaina savi uzskati par to, kas ir svarīgākais dzīvē. (Ebr. 13:15, 16.) Cenšoties dzīvot pieticīgāk, mēs varēsim pārvarēt šķēršļus, kas traucē sludināt. Valstība ir tas, kam galvenokārt jāveltī mūsu laiks un spēks.
7 Darbs, kas nav veltīgs. Pāvils mudināja: ”Topiet.. pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Kor. 15:58.) ”Tā Kunga darbs” pirmām kārtām ir Valstības sludināšana un mācekļu gatavošana. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Lai pēc iespējas pilnā mērā piedalītos sludināšanā, mums jāieplāno laiks, kad katru nedēļu dosimies tīruma kalpošanā, un jācenšas to neizmantot citām nodarbēm. (Efez. 5:15—17.) Tad ne laicīgais darbs, ne kaut kas cits nekļūs par šķērsli mūsu kalpošanai.
8 Kad mēs darām visu iespējamo, lai dalītos ar citiem Bībeles patiesībā, mēs izjūtam lielu prieku, ko var gūt dodot. (Ap. d. 20:35.) Piedaloties Valstības sludināšanā, mēs ar paļāvību varam raudzīties nākotnē, ”jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu [mūsu] darbu un mīlestību, ko [esam] parādījuši viņa vārdā”. (Ebr. 6:10.)