Mēs esam visu acu priekšā
1 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.” (1. Kor. 4:9.) Ar vārdu ”izsmiekls” šeit ir tulkots grieķu valodas vārds teatron, kura pamatnozīme ir ’vieta teātra izrādēm’ vai ’teātris’. Ko šie Pāvila vārdi nozīmē, un kā tam būtu jāietekmē mūsu kalpošana?
2 Korintiešiem vārds ”teātris”, iespējams, lika iedomāties, kas norisinājās romiešu rīkoto gladiatoru cīņu beigās, kad nāvei nolemtajiem bija jāiziet milzīga skatītāju pūļa priekšā, pirms tie tika nežēlīgi nogalināti. Tāpat arī ļoti daudzi — gan cilvēki, gan eņģeļi — noraudzījās ciešanās, ko pirmajā gadsimtā kristieši pieredzēja tāpēc, ka sludināja vēsti par Valstību. (Ebr. 10:32, 33.) Tas, kā viņi saglabāja nevainojamību, ietekmēja neskaitāmus novērotājus, gluži tāpat kā mūsdienās daudzus ietekmē mūsu izturība. Kas ir tie, kam mēs esam acu priekšā?
3 Pasaule un cilvēki. Dažkārt masu saziņas līdzekļos parādās informācija par Jehovas liecinieku darbību. Mēs augstu novērtējam ziņojumus, kuros precīzi un objektīvi ir atspoguļoti fakti par mūsu darbību, tomēr laiku pa laikam tie, kas vēlas mums celt neslavu, izplata par mums negatīvu informāciju. Kaut gan par mums runā ”ar slavu un neslavu”, mums ar savu dzīvi ir jāturpina liecināt, ka esam Dieva kalpi. (2. Kor. 6:4, 8.) Godprātīgi cilvēki spēs skaidri saskatīt, ka mēs esam patiesie Jēzus Kristus mācekļi.
4 Eņģeļi. Mūs vēro arī garīgas būtnes. Uz mums ”lielās dusmās” raugās Sātans un viņa dēmoni, cenšoties panākt, lai vairs netiktu ”apliecināts Jēzus”. (Atkl. 12:9, 12, 17.) Dievam uzticīgie eņģeļi nolūkojas uz mums un priecājas, kad kāds grēcinieks atgriežas pie Dieva. (Lūk. 15:10.) Mūs būtu jāstiprina apziņai, ka eņģeļi mūsu kalpošanu uzskata par neatliekamāko un vērtīgāko darbu, kāds mūsdienās tiek veikts. (Atkl. 14:6, 7.)
5 Kad mēs sastopamies ar pretestību vai domājam, ka mūsu kalpošana nesniedz vēlamos rezultātus, paturēsim prātā, ka mēs esam vispārējas uzmanības centrā. Paliekot uzticīgi un izturīgi, mēs dodam iespaidīgu liecību. Turklāt, izcīnīdami ”labo ticības cīņu”, mēs varēsim ”satvert mūžīgo dzīvību”. (1. Tim. 6:12.)