Par ko mēs domājam, plānojot savu nākotni?
1 Mēs visi domājam par savu nākotni. Visi, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz zemes, gaida Dieva taisnīgo jauno pasauli. Diemžēl ir daudz apstākļu, kuru dēļ mūsu cerība var mazināties. Mums daudz jādara, lai galvenais mūsu dzīvē vienmēr būtu Valstība un miesīgās tieksmes mūs nenovērstu no pareizā ceļa. (1. Jāņa 2:15—17.)
2 Pasaule nespēj saprast garīgu cilvēku mērķus. (1. Kor. 2:14.) Cilvēki pasaulē tiecas pēc slavas, varas un naudas, turpretī mēs tiecamies pēc garīgām bagātībām. (Mat. 6:19—21.) Ja mēs mēģinātu pielāgoties tam viedoklim par nākotni, kāds ir izplatīts pasaulē, mēs nekādi nespētu sasniegt savus garīgos mērķus, jo mūsu sirdi ātri vien pārņemtu rūpes par laicīgām lietām. Ko mēs varam darīt, lai tā nenotiktu?
3 ”Lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus.” Ja vēlamies pārbaudīt, vai galvenais mūsu dzīvē ir Valstība, mēs varam padomāt, par ko mēs visvairāk runājam. Vai mēs pastāvīgi runājam par naudu un laicīgiem jautājumiem? Ja tā ir, mums jāpadomā, vai kaut kas mūsu sirdī nav kļuvis svarīgāks par garīgām vērtībām. Varbūt mums jāpievērš vairāk uzmanības padomam: ”Lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.”? (Rom. 13:14.)
4 Jaunieši var paklausīt šim padomam, plānojot, kad viņi sāks pilnas slodzes kalpošanu. Kāds jauneklis, kas vēlējās kļūt par pionieri, bija uzaudzis sabiedrībā, kurā tika uzskatīts, ka jaunam cilvēkam pēc iespējas ātrāk jākļūst finansiāli patstāvīgam. Tāpēc viņš tik aktīvi iesaistījās biznesā, ka sapulču apmeklēšana un sludināšana viņam kļuva par rutīnu. Kad šis jauneklis sāka paļauties uz Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja 6:33, viņš pārstāja skriet kā vāvere ritenī un uzsāka pilnas slodzes kalpošanu. Tagad viņš kalpo Jehovam ar tīru sirdsapziņu un, kā viņš pats saka, ”ar pilnu atdevi”.
5 Bībelē teikts, ka ir labi domāt par savu nākotni. (Sal. Pam. 21:5.) Tāpēc domāsim par savu nākotni, paturot prātā pašu galveno — Dieva gribu. (Efez. 5:15—17.)