Aprīlis — laiks ”pūlēties un cīnīties”

¹ Nedēļas pirms un pēc Atceres vakara Jehovas tautai ir pārdomu laiks. Tas ir laiks pārdomāt visu to, kas ir panākts ar Kristus nāvi, kā arī cerību, ko Dievs mums ir devis, pamatojoties uz Jēzus izlietajām asinīm. Kas jums nāk prātā, atceroties pagājušā gada 19. aprīli? Vai atminaties sejas, ko redzējāt tajā pavasara vakarā? Garīgi piesātināto Atceres vakara gaisotni? Nopietno bībelisko runu un sirsnīgās lūgšanas? Iespējams, jūs apņēmāties vēl pilnīgāk apliecināt savu dziļo pateicību par mīlestību, ko pret jums ir izrādījuši Jehova un Jēzus. Kā šādas pārdomas jūs ietekmē?

² Protams, Jehovas kalpi pauž pateicību ne tikai vārdos. (Kol. 3:15, 17.) Pagājušā gada aprīlī mēs īpaši centāmies parādīt savu pateicību par Jehovas sagādāto glābšanu, palielinot savu aktivitāti kristīgajā kalpošanā. Palīgpionieru skaits sasniedza vairākus simtus un par 27 procentiem pārsniedza iepriekšējo lielāko palīgpionieru skaitu Latvijā. Ar viņu un visu pārējo Valstības sludinātāju kopīgām pūlēm tika panākts jauns lielākais kalpošanā pavadīto stundu un atkārtoto apmeklējumu skaits. Mūsu prieku vairoja arī jaunās Bībeles studijas, kas tika uzsāktas, un jauns lielākais Atceres vakara apmeklētāju skaits.

³ Mums ir droša cerība, un tas mudina mūs rīkoties. Par to runāja apustulis Pāvils, kad viņš rakstīja: ”Jo tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo, Pestītājs.” (1. Tim. 4:10.)

⁴ Kā jūs šajā Atceres vakara mēnesī apliecināsiet savu ticību Jehovas sagādātajai iespējai iegūt dzīvību? Pagājušā gada aprīlī Latvijā kalpošanā piedalījās vairāk sludinātāju nekā jebkad agrāk. Vai šī gada aprīlī mēs varam pārsniegt šo skaitu? Mums ir labas iespējas to izdarīt. Taču tam būs nepieciešama visu kristīto un nekristīto sludinātāju līdzdalība. Iespējams, viņiem varētu pievienoties arī daudz jaunu sludinātāju. Tāpēc, plānojot to, kā jūs ”pūlēsieties un cīnīsieties” kalpošanā šī gada aprīlī, padomājiet, kā jūs varētu pamudināt citus, arī tos, kam ir mazāk pieredzes, pievienoties jums šajā darbā.

⁵ Palīdzēsim citiem atsākt tīruma kalpošanu. Ja jūs pazīstat kādus sludinātājus, kas pāris mēnešus nav piedalījušies tīruma kalpošanā, varbūt jūs varētu viņus iedrošināt un uzaicināt doties jums līdzi sludināt. Ja daži sludinātāji draudzē ir kļuvuši neaktīvi, vecākie viņus apmeklēs un pamudinās aprīlī atsākt kalpošanu.

⁶ Mums visiem pastāvīgi jālūdz, lai Jehova ar savu garu mūs stiprinātu un palīdzētu kalpot viņam. (Lūk. 11:13.) Kas mums jādara, lai saņemtu šo garu? Mums jālasa Dieva iedvesmotie vārdi. (2. Tim. 3:16, 17.) Tāpat mums jāapmeklē visas piecas sapulces nedēļā, lai ”dzirdētu, ko gars saka draudzēm”. (Atkl. 3:5.) Tagad ir piemērots laiks, lai palīdzētu neregulāriem un neaktīviem sludinātājiem uzlabot personiskās Bībeles studijas un regulāri apmeklēt sapulces. (Ps. 50:23.) Darīsim to un neaizmirsīsim rūpēties arī paši par savu garīgumu. Taču ir nepieciešams vēl kaut kas vairāk.

⁷ Apustulis Pēteris paskaidroja, ka Dievs dod savu svēto garu ”tiem, kas viņam paklausa”. (Ap. d. 5:32.) Šajā paklausībā ietilpst arī pakļaušanās pavēlei sludināt un dot plašu liecību. (Ap. d. 1:8; 10:42.) Protams, mums ir nepieciešams Dieva gars, lai tas dotu mums spēku sludināt, bet, ja mēs sākam ar darbiem pierādīt savu vēlēšanos darīt pa prātam Jehovam, viņš sniedz mums aizvien lielāku palīdzību. Nekādā gadījumā nenovērtēsim par zemu to, cik svarīgi ir spert šos pirmos soļus, kas liecina par mūsu vēlēšanos paklausīt Dievam.

⁸ Palīdzēsim bērniem. Vecāki, vai jūsu bērni ir izrādījuši vēlēšanos runāt ar citiem par patiesību? Vai viņi ir gājuši jums līdzi tīruma kalpošanā? Vai viņu uzvedība ir priekšzīmīga? Ja tā ir, kādēļ gan vilcināties? Griezieties pie kāda no draudzes kalpošanas komitejas locekļiem un noskaidrojiet, vai jūsu bērns šī gada aprīlī nevarētu kļūt par sludinātāju. (Skat. grāmatu Mūsu kalpošana, 99., 100. lpp.) Jūsu bērni var dot lielu ieguldījumu Jehovas cildināšanā šajā Atceres vakara mēnesī. (Mat. 21:15, 16.)

⁹ Kāda kristiete Amerikas Savienotajās Valstīs, Džordžijas štatā, allaž mudināja savu mazo meitiņu runāt ar citiem par Jehovu. Pagājušajā gadā meitene, piedalīdamās sludināšanā kopā ar māti, iedeva kādam vīrietim brošūru Ko Dievs prasa un sniedza īsus paskaidrojumus, balstoties uz satura rādītāju. ”Cik tev gadu?” vīrietis viņai pavaicāja. Meitene atbildēja: ”Septiņi.” Vīrietis bija pārsteigts, ka viņa prot tik saturīgi piedāvāt literatūru. Kā izrādījās, viņam bērnībā bija bijusi zināma saskare ar patiesību, bet viņš nekad nebija uztvēris to pietiekami nopietni, lai dzīvotu ar to saskaņā. Pavisam drīz ar šo vīrieti, viņa sievu un meitu tika uzsāktas Bībeles nodarbības.

¹⁰ Daudzi bērni un pusaudži jau ir kļuvuši par sludinātājiem, un mums ir liels prieks sadarboties ar viņiem kalpošanā. Šie jaunieši var pamudināt un iedrošināt savus vienaudžus iesaistīties šajā darbā. Aprīlis ir arī piemērots laiks, lai ģimenes stiprinātu savas saites un garīgumu, kopā piedaloties svētajā kalpošanā. Ģimenes galvām jāuzņemas tajā vadība. (Sal. Pam. 24:27.)

¹¹ Palīdzēsim Bībeles skolniekiem. Vai tie, ar ko jūs studējat Bībeli, varētu piedalīties kalpošanā šajā aprīlī? Varbūt tad, kad jūs aplūkojāt grāmatas Zināšanas 2. nodaļas 22. rindkopu vai 11. nodaļas 14. rindkopu, viņi ir izteikuši vēlēšanos stāstīt citiem to, ko viņi mācās. Ja jūs savās nodarbībās jau esat tuvu grāmatas beigām, sagatavojieties atklāti pārrunāt šo jautājumu, apspriežot 18. nodaļas 8. rindkopu, kur teikts: ”Droši vien tev ir dedzīga vēlēšanās stāstīt to, ko tu uzzini, saviem radiem, draugiem un citiem cilvēkiem. Tu, iespējams, to jau dari un rīkojies tāpat kā Jēzus, kad viņš stāstīja citiem labo vēsti ikdienišķās situācijās. (Lūkas 10:38, 39; Jāņa 4:6—15.) Taču tu varbūt vēlies darīt vairāk.” Vai to var teikt par jūsu Bībeles skolniekiem?

¹² Vai jūsu skolnieks tic Dieva vārdiem? Vai viņš izmanto dzīvē Bībeles principus? Vai viņš ir saskaņojis savu dzīvi ar Dieva normām? Vai viņš apmeklē draudzes sapulces? Vai viņš vēlas kalpot Dievam Jehovam? Ja tā ir, mudiniet viņu runāt ar draudzes vecākajiem, lai tie varētu pārliecināties, vai viņš atbilst prasībām, lai kļūtu par nekristītu sludinātāju un aprīlī dotos kalpošanā kopā ar jums. (Skat. Mūsu kalpošana, 97.—​99. lpp.) Tā Bībeles skolnieks varēs pats sākt pārliecināties, ka Jehovas organizācija atbalsta viņa pūles kalpot Jehovam.

¹³ Tiesa, daži skolnieki garīgi aug ātrāk nekā citi. Tāpēc saskaņā ar norādījumiem, kas bija doti 2000. gada jūnija Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanā, 4. lappusē, 5., 6. rindkopā, daudzi sludinātāji studē otru grāmatu ar cilvēkiem, kas sākotnēji ir izrādījuši interesi, bet kam nepieciešama papildu palīdzība, lai sāktu aktīvi rīkoties. Mēs nekad neatmetam cerības, ka šādi godprātīgi cilvēki ”agri vai vēlu” kļūs par patiesiem Kristus mācekļiem. (Ap. d. 26:29.) Bet, ja jūs jau ilgu laiku studējat ar kādu cilvēku Bībeli, vai šis Atceres vakara mēnesis nevarētu sagādāt viņam labu iespēju pierādīt, cik dziļa ir viņa pateicība par Kristus upuri?

¹⁴ Kā palīdzēt viņiem piedalīties. Par to, kā palīdzēt jaunajiem sākt kalpošanu, mēs daudz ko varam iemācīties, izpētot, kā Jēzus sagatavoja citus šim darbam. Viņš nevis uzmeklēja kādu ļaužu pūli un lika apustuļiem sākt ar šiem cilvēkiem runāt, bet vispirms uzsvēra, kāpēc ir jāsludina, un mudināja lūgt Dievu un pēc tam parūpējās par trim galvenajām sludinātāju vajadzībām: lai viņiem būtu partneris, teritorija un vēsts, ko sludināt. (Mat. 9:35—38; 10:5—7; Marka 6:7; Lūk. 9:2, 6.) Arī jūs varat rīkoties tāpat. Vienalga, vai jūs mēģināsiet palīdzēt savam bērnam, Bībeles skolniekam vai kādam sludinātājam, kas zināmu laiku nav piedalījies tīruma kalpošanā, būtu labi paturēt prātā trīs tālākminētos mērķus.

¹⁵ Uzsveriet vajadzību. Palīdziet šim cilvēkam saprast, cik svarīgs darbs ir sludināšana. Paudiet pozitīvu attieksmi pret to. Pastāstiet gadījumus, kas liecina, kādus panākumus draudze gūst kalpošanā. Parādiet tādu pašu garu, kādu Jēzus pauda Mateja 9:36—38. Mudiniet topošo vai neaktīvo sludinātāju lūgt Dievu gan par viņa paša līdzdalību kalpošanā, gan par sludināšanas sekmēm visā pasaulē.

¹⁶ Palīdziet saprast, cik daudz ir izdevību sludināt. Pieminiet iespēju iet tikties ar grāmatstudijas grupu, lai dotos sludināt pa mājām. Pastāstiet par iespējām uzsākt sarunas ar radiniekiem un paziņām, kā arī ar kolēģiem pusdienas pārtraukumā vai ar skolasbiedriem starpbrīdī. Braucot ar sabiedrisko transportu bieži vien pietiek izrādīt personisku interesi par saviem ceļabiedriem, lai izraisītos saruna. Ja mēs uzņemamies iniciatīvu, daudzos gadījumos rodas izdevība dot labu liecību. Mums neapšaubāmi ir daudz iespēju dalīties ar citiem savā cerībā ”dienu no dienas”. (Ps. 96:2, 3.)

¹⁷ Taču droši vien vislabāk būs, ja jūs pēc iespējas drīzāk sadarbosieties ar jauno sludinātāju kalpošanā pa mājām. Ja esat izvirzījis sev mērķi aprīlī paplašināt savu kalpošanu, pavaicājiet brālim, kas atbild par sludināšanas teritorijām, vai ir pieejama piemērota teritorija. Ja tāda teritorija ir, jums būs iespējams apstrādāt to sevišķi rūpīgi. Piemēram, atgriežoties no sludināšanas vai arī dodoties uz sapulci vai kaut kur citur, jūs varbūt pamanīsiet, ka tur, kur līdz šim nav izdevies nevienu sastapt vai kur iemītnieki ir izrādījuši interesi, patlaban kāds ir mājās. Ja ir piemērots laiks apmeklējumam, iegriezieties tur uz brīdi. Tas veicinās labi padarīta darba apziņu un prieku par kalpošanu.

¹⁸ Sagatavojiet saistošu ievadu. Ja cilvēks grib stāstīt citiem Valstības vēsti, tas vēl nenozīmē, ka viņš jūtas drošs par savām spējām izteikt šo vēsti pienācīgā veidā, īpaši, ja viņš ir jauns sludinātājs vai ilgu laiku nav piedalījies kalpošanā. Ir ļoti svarīgi palīdzēt gan jaunajiem, gan neaktīvajiem sludinātājiem sagatavoties sludināšanai. Kalpošanas sapulcēs un tīruma kalpošanas sapulcēs var dzirdēt noderīgas domas, tomēr nekas nevar aizstāt personisku gatavošanos.

¹⁹ Kā jūs varat palīdzēt jaunajiem sagatavoties kalpošanai? Sāciet ar žurnālu piedāvājumu un centieties panākt, lai tas būtu vienkāršs un īss. Palūdziet, lai sludinātājs, kuram jūs palīdzat, padomā, kādi aktuāli notikumi varētu interesēt cilvēkus jūsu teritorijā, un pēc tam atrod kādā no jaunākajiem žurnāliem domu, uz ko varētu norādīt saistībā ar šiem notikumiem. Kopā izmēģiniet piedāvājumu un pēc iespējas drīzāk izmantojiet to kalpošanā.

²⁰ Veicināsim tālāku pieaugumu. Pagājušajā gadā Atceres vakara apmeklētāju skaits visā pasaulē bija vairāk nekā 14,8 miljoni. Reģistrētais sludinātāju skaits nedaudz pārsniedza sešus miljonus. Tas nozīmē, ka aptuveni 8,8 miljoniem cilvēku bija pietiekami liela interese, lai atnāktu uz šo īpašo pasākumu, kurā viņi dzirdēja, kā tiek izskaidrota viena no galvenajām Bībeles mācībām. Ar dažiem no mums viņi iepazinās personiski un droši vien guva labvēlīgu priekšstatu. Daudzi no viņiem atzinīgi izsakās par mums, dod ziedojumus mūsu pasaules mēroga darbam un aizstāv mūs citu priekšā. Ar šo lielo ļaužu grupu saistās tālāka pieauguma iespējas. Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu viņiem garīgi augt?

²¹ Vairākums no tiem, kas pirmo reizi atnāk uz Atceres vakaru, ierodas uz šo pasākumu tāpēc, ka viņus kāds no mums ir personiski uzaicinājis. Parasti tas nozīmē, ka vismaz viens no klātesošajiem viņiem ir personiski pazīstams. Ja cilvēks ir atnācis, atsaucoties uz mūsu ielūgumu, mums jāpalīdz viņam justies gaidītam un gūt vislielāko labumu no programmas. Tā kā zālē būs daudz cilvēku, palīdziet viņam atrast sēdvietu. Aizdodiet viņam Bībeli un piedāvājiet savu dziesmu grāmatu. Atbildiet uz jautājumiem, ko viņš varbūt uzdod. Jūsu sirsnīgā, personiskā uzmanība var lielā mērā veicināt šī cilvēka interesi. Protams, mums visiem ir pienākums laipni uzņemt jaunpienācējus — ja mēs ieraugām nepazīstamu seju, sirsnīgi sasveicināsimies ar šo cilvēku un īsi aprunāsimies, lai iepazītos.

²² Atceres vakara apmeklējums var dziļi ietekmēt cilvēka domāšanu. Fakts, ka cilvēks ir atnācis uz šo sapulci, iespējams, liecina, ka viņš citur nav atradis to, ko ir meklējis, un kaut kas tajā, ko piedāvājam mēs, viņam šķiet sīkākas izpētes vērts. Skaidrojums par brīnišķīgo izpirkuma upuri, iespējams, būs īsts atklājums cilvēkam, kam nav bijis priekšstata par Jehovas bezgalīgo mīlestību. Visticamāk, viņš ievēros, ka mēs atšķiramies no citiem, būdami atklāti, draudzīgi, sirsnīgi un pieklājīgi. Mūsu zāle ir pavisam citāda nekā baznīcas, ko viņš varbūt ir redzējis un kur uzmanības centrā ir dažādi tēli un tukši rituāli. Jaunpienācēji noteikti pamanīs, ka zālē ir cilvēki no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem un ka tur netiek vākti ziedojumi. Tas viss viņiem var kļūt par spēcīgu pamudinājumu atnākt vēlreiz.

²³ Pēc Atceres vakara kādam ir jāparūpējas, lai visiem, kas bija atnākuši pirmo reizi, tiktu sniegta turpmāka palīdzība. Ja jūs esat uzaicinājis uz šo pasākumu cilvēkus, kas agrāk nav bijuši sapulcēs, jums ir īpaša atbildība. Pirms viņi aiziet, izstāstiet viņiem par citām sapulcēm, kas notiek Valstības zālē. Pieminiet nākamās publiskās runas nosaukumu. Paskaidrojiet, kur un kad notiek viņu dzīvesvietai vistuvākā draudzes grāmatstudija. Vēlāk iedodiet viņiem grāmatu Radītājs un pastāstiet, ka nedēļā, kas sākas ar 30. aprīli, tiks aplūkota nodaļa ”Ko par Radītāju var uzzināt no grāmatas?”. Paskaidrojiet, kāpēc visa draudze drīzumā plāno apmeklēt apgabala kongresu.

²⁴ Sarunājiet draudzīgu apciemojumu pie viņiem mājās. Ja viņiem vēl nav brošūras Ko Dievs prasa un grāmatas Zināšanas, iedodiet viņiem šīs publikācijas, kurās izskatītas Bībeles pamatmācības. Ja viņi vēl nestudē Bībeli, piedāvājiet Bībeles nodarbības. Iesakiet izlasīt brošūru Jehovas liecinieki. Kas viņi ir, un kam viņi tic?, kas palīdz iegūt skaidru priekšstatu par mūsu organizācijas darbību. Aicini viņus noskatīties mūsu videofilmas, piemēram, Mūsu brāļu saime (angļu val.). Iepazīstiniet viņus ar citiem mūsu draudzes locekļiem. Turpmākajos mēnešos turpiniet uzturēt ar viņiem sakarus un aiciniet viņus uz sapulcēm, kad draudzi apmeklē rajona pārraugs, kā arī uz rajona kongresu un speciālo vienas dienas kongresu. Dodiet viņiem iespēju apliecināt, ka viņi ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Ap. d. 13:48, NW.)

²⁵ Ko var darīt vecākie. Sekmes, kādas šī gada aprīlī tiks gūtas kalpošanā, lielā mērā ir atkarīgas no vecākajiem. Grāmatstudiju vadītāji varētu izveidot sarakstu, kurā būtu uzskaitīts, ko viņi var darīt, lai palīdzētu visiem grāmatstudijas grupas locekļiem piedalīties īpašajos kalpošanas pasākumos. Vai jūsu grupā ir sludinātāji, kas ir jauni gados vai tikai nesen sākuši sludināt vai arī ir neregulāri vai neaktīvi? Pārliecinieties, vai vecāki, pionieri vai citi sludinātāji ir uzņēmušies viņiem palīdzēt. Piedāvājiet viņiem savu palīdzību, cik vien tas ir jūsu spēkos. Kāda māsa, kas divus gadus bija bijusi neregulāra sludinātāja, pagājušā gada aprīlī pavadīja tīruma kalpošanā vairāk nekā 50 stundas. Kas viņu pamudināja uz tādām pārmaiņām? Kā teica pati šī māsa, tas bija uzmundrinājums, ko viņa saņēma no draudzes vecāko ganu apmeklējumiem.

²⁶ Vecākajiem un kalpošanas palīgiem ir jāsadarbojas un jārūpējas, lai nākamajā mēnesī būtu pietiekami daudz žurnālu un citas literatūras un visiem būtu, kur sludināt. Varbūt ir iespējams organizēt papildu sludināšanas sapulces? Ja tā ir, paziņojiet draudzei par šiem īpašajiem pasākumiem. Pats svarīgākais — gan savās personiskajās lūgšanās, gan lūgšanās kopā ar draudzi lūdziet Jehovas svētību tām sevišķajām pūlēm, ko mēs šomēnes veltīsim Valstības kalpošanai. (Rom. 15:30, 31; 2. Tes. 3:1.)

²⁷ Pagājušā gada aprīlī Amerikas Savienotajās Valstīs, Ziemeļkarolīnas štatā, kādas draudzes vecākie ļoti veiksmīgi pamudināja draudzes locekļus palielināt savu aktivitāti kalpošanā. Katru nedēļu viņi sapulcēs aicināja sludinātājus ar lūgšanām pārdomāt, vai tie nevar pieteikties par palīgpionieriem. Katrā izdevīgā gadījumā visi vecākie un kalpošanas palīgi ar entuziasmu runāja par iespēju, ka aprīlis varētu kļūt par vissekmīgāko mēnesi kalpošanā. Iznākums bija tāds, ka 58 procenti sludinātāju, ieskaitot visus vecākos un kalpošanas palīgus, tomēnes kalpoja par pionieriem.

²⁸ Cītīga kalpošana sagādā prieku. Kādas svētības mēs saņemam, ja ”pūlamies un cīnāmies” kalpošanā? (1. Tim. 4:10.) Iepriekšminētie vecākie rakstīja par savas draudzes dedzīgo kalpošanu pagājušā gada aprīlī: ”Brāļi un māsas bieži runā par to, kā ir augusi viņu mīlestība citam pret citu un kļuvušas ciešākas savstarpējās saites, kopš viņi ir sākuši vairāk piedalīties tīruma kalpošanā.”

²⁹ Kāds jauns brālis, kurš nespēj brīvi pārvietoties, pagājušā gada aprīlī ļoti vēlējās veltīt kalpošanai papildu pūles. Rūpīga plānošana, kā arī viņa mātes un garīgo brāļu un māsu palīdzība deva viņam iespēju šajā mēnesī sekmīgi kalpot par palīgpionieri. Kādi bija viņa iespaidi par pieredzēto? Viņš teica: ”Pirmo reizi mūžā es jutos tā, it kā būtu vesels un spēcīgs.”

³⁰ Nav šaubu, ka Jehova bagātīgi svētī tos, kas augstu vērtē priekšrocību stāstīt citiem par viņa Valstību. (Ps. 145:11, 12.) Pieminot sava Kunga nāvi, mēs apzināmies, ka svētības, ko saņem dievbijīgie, nākotnē būs vēl daudz lielākas. Apustulis Pāvils dedzīgi ilgojās iegūt mūžīgu dzīvi. Taču viņš zināja: lai šo balvu saņemtu, nepietiek tikai salikt rokas klēpī un cerēt. Viņš rakstīja: ”Par to arī es cīnos, strādādams viņa varā, kas manī darbojas ar spēku.” (Kol. 1:29.) Jehova ar Jēzus starpniecību deva Pāvilam spēku veikt kalpošanu, kas glābj dzīvību, un Viņš var to dot arī mums. Vai šī gada aprīlī arī jūs to pieredzēsiet?

[Papildmateriāls 3. lpp.]

Ko jūs varētu pamudināt aprīlī sludināt labo vēsti?

Savu bērnu?

Bībeles skolnieku?

Kādu, kas kļuvis neaktīvs?