Sekmīga sludināšana pa telefonu

¹ Mums kā Jehovas lieciniekiem ir mērķis ne tikai vispār sludināt labo vēsti, bet arī pastāstīt vēsti par Valstību visiem, kam ir iespējams. (Ap. d. 10:42; 20:24.) Sludināšana pa mājām ir galvenais veids, kā mēs darām zināmu šo vēsti, taču mēs saprotam, ka pat šī sistemātiskā metode nedod iespēju satikt visus cilvēkus. Tāpēc, lai ”izpildītu savu kalpošanu līdz galam” un atrastu avīm līdzīgos cilvēkus, mēs izmantojam arī citas metodes, to vidū arī sludināšanu pa telefonu. (2. Tim. 4:5.)

² Daudz kur var redzēt slēgtus daudzdzīvokļu namus vai nožogotus privātmāju rajonus, kur mēs nevaram sludināt ierastajā veidā. Pat tādās teritorijās, kur ir iespējams sludināt pa mājām, diezgan lielu cilvēku daļu nekad nevar sastapt mājās. Taču daudziem sludinātājiem ir izdevies runāt ar šiem cilvēkiem pa telefonu.

³ Vai jūs vilcināties sludināt pa telefonu? Kāds brālis atzina: ”Man nepatīk, ja man zvana tirdzniecības aģenti, tāpēc man ir aizspriedumi pret sludināšanu pa telefonu.” Taču, piezvanījis tikai diviem cilvēkiem, brālis sacīja: ”Kā man tas patīk! Es nekad nebiju varējis iedomāties, ka man iepatiksies sludināt pa telefonu, bet tas tiešām ir noticis. Cilvēki, runājot pa telefonu, jūtas brīvi, savukārt man, ja es vēlos kaut ko nolasīt, viss ir pa rokai. Tas ir lieliski!” Kādai māsai bija līdzīgas domas: ”Es nejutu nekādu prieku, kad iedomājos sludināšanu pa telefonu. Taisnību sakot, es pat negribēju to darīt. Bet es to pamēģināju un guvu labas sekmes. Es tādā veidā izdarīju 37 atkārtotus apmeklējumus un sāku tik daudz Bībeles nodarbību, ka pat nespēju tās visas vadīt.” Ja jūs pamēģinātu sludināt pa telefonu, arī jūs varētu gūt tādas pašas sekmes.

⁴ Kā organizēt sludināšanu pa telefonu. Par draudzes sludināšanu rūpējas kalpošanas pārraugs. Draudzes vecākie nepieciešamības gadījumā var izraudzīties vēl kādu vecāko vai arī piemērotu kalpošanas palīgu, kas palīdzētu kalpošanas pārraugam, organizējot sludināšanu pa telefonu. Jāiesaista arī brālis, kas draudzē rūpējas par teritorijām, jo viņš piešķir sludinātājiem teritorijas un seko, lai dati par tām nebūtu novecojuši. Arī rajona pārraugam būtu jāzina, kā sokas, sludinot pa telefonu.

⁵ Ja jūsu draudzes teritorijā ir tādas mājas vai rajoni, kur nevar sludināt parastajā veidā, jāsagatavo teritorijas sludināšanai pa telefonu. Brālim, kam tas ir uzdots, jāizveido adrešu saraksti — tiem nav jābūt pārāk gariem, lai būtu iespējams ik pēc kāda laika zvanīt šiem cilvēkiem atkal. Teritoriju kartītēs ir jāatzīmē šīs mājas vai rajons un ir jānorāda, ka to iemītniekiem tiek sludināts pa telefonu.

⁶ Draudzes vecākie var lūgt, lai tie, kam ir pieredze sludināšanā pa telefonu, mācītu arī citus — to varētu darīt programmas ”Pionieri palīdz sludinātājiem” ietvaros. Kad kalpošanas sapulcē ir runa par draudzes vajadzībām, reizēm var apskatīt to, kā uzlabot šo sludināšanas veidu.

⁷ Kad vecākie apmeklē invalīdus vai gados vecus brāļus un māsas, viņi var pārrunāt tādu iespēju kā sludināšana pa telefonu. Varbūt vecākais var piezvanīt dažiem cilvēkiem, lai brālis vai māsa redzētu, kā to dara, un pēc tam pats to izdarītu. Daudzi, kas to sākuši, vecāko mudināti, tagad katru dienu dažas minūtes veltī sarunām pa telefonu, un viņiem tas tiešām patīk.

⁸ Kas var palīdzēt. Jēzus, sūtīdams mācekļus sludināt, ”izsūtīja tos pa divi”. (Lūk. 10:1.) Kāpēc? Jēzus zināja, ka, darbojoties kopā, viņi varēs mācīties viens no otra un viens otru atbalstīt. Tas pats attiecas uz sludināšanu pa telefonu. Jūs varat mācīties viens no otra, varat apspriest sarunas, kādas jums bija pa telefonu, un izteikt priekšlikumus, kā risināt nākamo sarunu. Jūs pat sarunu laikā varat palīdzēt viens otram atrast vajadzīgo informāciju.

⁹ Lai būtu vieglāk domāt un koncentrēties, sēdiet tādā vietā, kur varat nolikt sev priekšā literatūru: Bībeli, brošūriņu Kā iesākt un turpināt sarunu par Bībeli, brošūru Ko Dievs prasa, žurnālus u.c. Uzrakstiet dažus ievadus uz lapiņas un arī šo lapiņu nolieciet tā, lai varētu to redzēt. Rūpīgi pierakstiet informāciju par katru sarunu, neaizmirstot atzīmēt datumu un laiku, cikos zvanījāt, — tā jūs zināsiet, kad zvanīt nākamreiz, ja cilvēkam ir radusies interese par Bībeli.

¹⁰ Cilvēki bieži vien izturas piesardzīgi, kad izdzird telefonā nepazīstamu balsi, tāpēc runājiet sirsnīgi, laipni un taktiski. Mājas iemītnieks tikai pēc jūsu balss var spriest par jums un par to, vai runājat no sirds. Nesasprindzinieties, runājiet brīvi, lēnām un skaidri un nerunājiet tik klusu, ka būtu grūti jūs sadzirdēt! Dodiet iespēju izteikties dzīvokļa iemītniekam. Vēl jums ir jānosauc savs vārds un uzvārds, un būtu labi pieminēt, ka dzīvojat netālu. Mēs nevēlamies, lai cilvēki mūs noturētu par tirdzniecības aģentiem, tāpēc nevis sakiet, ka zvanāt visiem šīs mājas vai rajona iedzīvotājiem, bet gan pieminiet, ka esat piezvanījis tieši šim cilvēkam.

¹¹ Ievadi. Daudzus ievadus, ko var atrast brošūriņas Kā iesākt un turpināt sarunu par Bībeli 2.—​7. lappusē, var izmantot arī telefona sarunā. Piemēram, jūs varētu teikt: ”Es jums zvanu tāpēc, ka man nav iespējams jūs satikt personīgi. Es vēlētos uzzināt jūsu viedokli kādā ļoti interesantā jautājumā.” Tad uzdodiet jautājumu.

¹² Pirmo ievadu, kas minēts aiz apakšvirsraksta ”Noziedzība/drošība”, var šādi pielāgot telefona sarunai: ”Labdien! Mani sauc ..., un es dzīvoju tepat kaimiņos. Uzreiz vēlos informēt, ka es neko nepārdodu un neveicu arī socioloģisku aptauju. Es zvanu tāpēc, ka mani uztrauc jautājums par cilvēku personisko drošību. Visapkārt ir daudz noziegumu, un tas atstāj iespaidu uz mūsu dzīvi. Kā jūs domājat: vai pienāks tāds laiks, kad cilvēki varēs pastaigāties pa ielu naktī un būt drošībā? [Ļaujiet izteikties.] Atļaujiet man nolasīt, ko ir apsolījis Dievs.”

¹³ Labas sekmes ir gūtas, telefona sarunā tieši piedāvājot mācīties Bībeli. Pāris minūtēs var demonstrēt, kā notiek Bībeles nodarbības. Pēc tam piedāvājiet, ka varat cilvēku apmeklēt mājās, lai turpinātu studēšanu, bet, ja sarunas biedrs vilcinās, piedāvājiet nodarbību turpināt pa telefonu kādu citu dienu.

¹⁴ Sarunas nobeigumu veidojiet tā, lai būtu iespējams apmeklēt cilvēku mājās vai arī aizsūtīt viņam pa pastu kaut ko no mūsu literatūras. Ja cilvēks nevēlas jums nosaukt precīzu savu adresi, piedāvājiet, ka varat piezvanīt vēlreiz. Varbūt būs vajadzīgas vairākas sarunas pa telefonu, līdz cilvēks nebaidīsies jūs uzaicināt pie sevis mājās.

¹⁵ Jāuzņemas iniciatīva. Kāda 15 gadus veca māsa savu kalpošanu dienas pirmajā pusē uzsāka ar telefona zvanu. Viņa sarunājās ar kādu sievieti, kas piekrita saņemt grāmatu Zināšanas. Kad māsa atnesa grāmatu sievietei uz mājām, sieviete vēlējās uzzināt, kā meitene ir uzzinājusi viņas telefona numuru, jo tas nav minēts telefonu grāmatā. Izrādījās, ka māsa bija kļūdījusies un pilnīgi nejauši bija piezvanījusi šai sievietei! Sieviete bija ar mieru mācīties Bībeli, un tagad viņa ir nekristīta sludinātāja.

¹⁶ Kāda cita māsa draudzē paņēma telefona numuru sarakstu, lai sludinātu, taču veselas trīs nedēļas nevienam nezvanīja, jo baidījās. Kas viņai deva drosmi sākt sludināšanu pa telefonu? Viņa atcerējās Atmostieties! 1997. gada 22. janvāra numurā (angļu val.) iespiesto rakstu ”Kad esmu nespēcīga, tad esmu spēcīga”. Tajā bija stāstīts par kādu Jehovas liecinieci, kas sludina pa telefonu, lai gan cieš no smagas slimības. Māsa teica: ”Es lūdzu Jehovu, lai viņš man dotu spēku. Es lūdzu, lai viņš man palīdzētu atrast pareizos vārdus, kā iesākt sarunu.” Kā bija pirmās dienas beigās? Māsa stāstīja: ”Jehova atbildēja uz manu lūgšanu. Cilvēki, kam es piezvanīju, mani uzklausīja, un es norunāju, ka piezvanīšu vēlreiz.” Šādā veidā viņai izdevās vēlāk sākt Bībeles nodarbības. Nobeigumā viņa sacīja: ”Jehova vēl vienu reizi mani pamācīja, ka jāpaļaujas uz viņu, nevis pašai uz sevi.” (Sal. Pam. 3:5.)

¹⁷ Ir pierādījies, ka sludināšana pa telefonu ir laba metode, kā darīt zināmu labo vēsti. Telefona sarunām ir labi jāsagatavojas un ir jārunā no sirds. Nekļūstiet vīlušies, ja pirmajās sarunās atsauksme nav labvēlīga, — lūdziet Jehovas vadību un pārrunājiet savu pieredzi ar citiem, kas arī sludina šādā interesantā veidā! Mēs vēlamies stāstīt labo vēsti visiem, kas dzīvo mūsu teritorijā, tāpēc mēs centīsimies veikt savu kalpošanu rūpīgi un ar neatliekamības apziņu. (Rom. 10:13, 14.)