Saglabāsim labu uzvedību, kas nes godu Dievam
1 Lai kur mēs atrastos, mūsu uzvedība, apģērbs un ārējais izskats liecina par to, kādi mēs esam un kāds ir Dievs, ko mēs pielūdzam. Īpaši spilgta liecība tiek dota, kad notiek lielas Dieva kalpu sapulces, jo tad mūs vēro daudzi cilvēki. Ja mēs esam priekšzīmīgi, tiek godināts Jehovas vārds. (1. Pēt. 2:12.) Bet, ja ir kaut vai daži mūsu vidū, kas neuzvedas kārtīgi vai rīkojas neapdomīgi, tiek sagādāts negods Dieva vārdam un visai viņa tautai kopumā. (Sal. Māc. 9:18b.) Zinot, ka pēc mūsu uzvedības citi cilvēki spriež par mūsu organizāciju un Dievu, ko mēs pielūdzam, mums jācenšas visu darīt ”Dievam par godu”. (1. Kor. 10:31.)
2 Priekšzīmīga uzvedība viesnīcās un kopmītnēs. Parasti viesnīcu un kopmītņu darbiniekus ļoti iespaido Jehovas liecinieku pieklājība, kārtīgums un tīrības mīlestība. Kāds viesnīcas direktors, runādams par Jehovas liecinieku ģimenēm, kas bija apmetušās viņa viesnīcā, teica: ”Jehovas liecinieku bērni ir labākie bērni, kādus esmu redzējis. Viņi ir glīti ģērbušies, pieklājīgi, labi audzināti, un viņi nekad nav radījuši ne mazākās problēmas. Jūs patiešām esat pelnījuši uzslavu par to, kādi ir jūsu bērni. Mums bija liels prieks viņus šeit redzēt.” Šādas atsauksmes ir bieži dzirdamas, jo cilvēki, kas ar mums saskaras, ievēro mīlestību un cieņu, kāda valda Jehovas kalpu vidū.
3 Taču citu viesnīcu darbinieku izteikumi liecina, ka daži joprojām pietiekami nedomā par savu uzvedību un nepareizi izmanto viesnīcu telpas. Tāda rīcība rada problēmas un dod pamatu kritikai. Daži direktori sūdzas, ka bērni un pusaudži, vecāku nepieskatīti, klaigā un ālējas viesnīcas atpūtas telpās.
4 Lielākajā daļā viesnīcu pastāv noteikumi, kas ir jāievēro to viesiem. Daži brāļi un māsas tos nav ņēmuši vērā, piemēram, viņi ir uzvedušies pārāk skaļi vai gatavojuši ēdienu savā numurā. Viesnīcu direktori stāsta, ka viņu īpašums bieži tiek bojāts, gatavojot ēdienu neatļautā vietā. Tā ne vien tiek bojātas istabas un to iekārta, bet arī noturīgās smakas dēļ vairākas dienas vai nedēļas pēc tam nav iespējams izīrēt šīs telpas. Numurā nedrīkst gatavot ēdienu, ja tas nav īpaši atļauts.
5 Mums ir jācenšas ievērot visus administrācijas norādījumus. Mēs nekādā ziņā nevēlamies radīt sliktu iespaidu par Jehovas tautu. Tā kā esam kristieši, mums vienmēr ir jābūt godīgiem. Pavisam neiedomājami būtu ņemt gultas veļu vai kādus citus ”suvenīrus” no viesnīcas, jo tā ir zādzība, tāpat, rezervējot numuru vai jau reģistrējoties viesnīcā, mums ir jānosauc patiesais cilvēku skaits, kāds dzīvos istabā.
6 Pienācīgs ārējais izskats un uzvedība kopsanāksmes laikā. Jebkura vieta, kur notiek kopsanāksme, tajā laikā ir jāuzskata par lielu Valstības zāli. Mūsu apģērbam un ārējam izskatam jābūt pieklājīgam, gluži tāpat kā tad, kad apmeklējam draudzes sapulces. Programmas laikā un pēc tās gan brāļiem, gan māsām nevajadzētu valkāt nepiedienīgu, pārmodernu apģērbu, kurš atspoguļo pasaules garu un kura dēļ būtu grūti ievērot, ka mēs atšķiramies no citiem. Māsām jāpadomā par to, lai viņu kleitas vai svārku fasons un garums būtu pieklājīgs. (1. Tim. 2:9, 10.) Vienalga, vai mēs esam kopsanāksmē vai viesnīcā, ēdam restorānā vai iepērkamies, vienmēr ir jābūt redzamam, ka mēs esam Dieva kalpi, — tad mēs nevienam nekļūsim ”par apgrēcību”. (2. Kor. 6:3.)
7 Kristīšanās ir iekļauta sestdienas rīta programmas daļā. Žurnāla Sargtornis 1995. gada 1. jūnija numura 31. lappusē ir paskaidrots, kādai jābūt mūsu attieksmei pret šo notikumu. Tajā teikts, ka mums ”pret kristīšanu būtu jāizturas ar pienācīgu nopietnību. Tas nav laiks, kad skaļi jāizpauž savas jūtas, tas nav laiks svinībām, kā arī jokiem. Bet tas arī nav laiks, kad mums jābūt drūmiem un nospiestiem.” Kā vīriešiem, tā sievietēm, kas gatavojas kristīties, nekādā ziņā nebūtu piemērots peldtērps, kas pārāk atkailina ķermeni. Tātad mums visiem ir jāparāda nopietna attieksme un jāpauž prieks par kristīšanu.
8 Pēteris atgādina, ka mums ”jābūt stipriem svētā dzīvē un dievbijībā”. (2. Pēt. 3:11.) Centīsimies, lai apgabala kopsanāksmes ”Dieva vārda darītāji” laikā visi mūsu vārdi un darbi būtu tādi, kas palīdzētu godprātīgiem cilvēkiem iepazīt un pielūgt mūsu izcilo Dievu, kuram pienākas viss gods un slava. (1. Kor. 14:24, 25.)