Lai jūsu dzīvē galvenais ir kalpošana Jehovam

¹ Jēzus savus klausītājus salīdzināja ar cilvēkiem, kas ceļ māju. Viņa līdzībā viens cilvēks ”māju” jeb savu dzīvi būvēja uz klints — uz paklausības Kristum — un tāpēc varēja izturēt pretestības un vajāšanu vētras. Otrs cēla uz smiltīm — uz egoisma un nepaklausības — un tāpēc nespēja pastāvēt grūtību priekšā. (Mat. 7:24—27.) Mēs dzīvojam pašreizējās sistēmas nobeiguma laikā un pieredzam daudz nelaimju, ko var pielīdzināt negantām vētrām. Pie apvāršņa strauji savelkas lielo bēdu draudīgie padebeši. Vai mēs izturēsim līdz galam un spēsim saglabāt savu ticību neskartu? (Mat. 24:3, 13, 21.) Daudz kas ir atkarīgs no tā, kam mēs visu savā dzīvē pakārtojam jau tagad. Tāpēc mums noteikti jāuzdod sev jautājums: ”Vai manā kristieša dzīvē tiešām galvenais ir paklausīga kalpošana Dievam?”

² Ko nozīmē: kalpošana Jehovam ir galvenais mūsu dzīvē? Tas nozīmē, ka visa mūsu dzīve ir saistīta ar Jehovu. Galvenais, par ko mēs domājam un kam pievēršam uzmanību, ir Valstība. Visās savās ikdienas dzīves norisēs mēs pakļaujamies Dievam. Lai to darītu, mums ir cītīgi jāstudē Bībele personīgi, kā arī kopā ar ģimeni un kopā ar draudzi un ir dedzīgi jāsludina — tām ir jābūt galvenajām nodarbībām mūsu dzīvē. (Sal. Māc. 12:13; Mat. 6:33.) Šāda paklausīga rīcība mums palīdzēs veidot ticību, kas būs tik stipra kā klints un kas nesabruks, pat ja tai uzbruks visniknākās nelaimju vētras.

³ Ir ļoti liels prieks redzēt, ka miljoniem cilvēku paļaujas uz Dievu un saista savu dzīvi un cerības uz nākotni ar kalpošanu Dievam, tāpat kā to darīja Jēzus. (Jāņa 4:34.) Viņi pastāvīgi ir aizņemti ar teokrātisko darbību un tāpēc gūst bagātīgas svētības. Kāda māsa pastāstīja, kāpēc viņiem ar vīru ir izdevies izaudzināt abus dēlus par Jehovas kalpotājiem; viņa teica: ”Patiesība mūsu dzīvē bija un paliek galvenais — mēs esam klāt visās kopsanāksmēs, mēs gatavojamies sapulcēm, apmeklējam tās un regulāri sludinām.” Viņas vīrs piebilda: ”Patiesība nav tikai daļa no mūsu dzīves — tā ir visa mūsu dzīve. Viss pārējais ir tai pakārtots.” Vai arī tavā ģimenē kalpošana Jehovam tiek uzskatīta par vissvarīgāko?

⁴ Izveido praktisku plānu nedēļai. Jehovas organizācija mums palīdz sekot labam garīgo nodarbību plānam, jo mums nedēļā ir piecas sapulces. Kristieši, kam dzīvē galvenais ir pielūgt Jehovu, visu, kas saistīts ar ģimeni, darbu, atpūtu u.c., iekārto tā, ka ir iespējams apmeklēt ikvienu no šīm svarīgajām sapulcēm. Viņi nepieļauj, ka kaut kas mazsvarīgs viņiem traucētu tās regulāri apmeklēt. (Filip. 1:10; Ebr. 10:25.)

⁵ Nobrieduši kristieši saprot, ka, tāpat kā ir svarīgi katru dienu noteiktā laikā ieturēt maltīti, ir svarīgi izveidot noteiktu plānu, kad studēt Bībeli personīgi, kad studēt kopā ar ģimeni un kad gatavoties sapulcēm. (Mat. 4:4.) Vai tu vari katru dienu atvēlēt vismaz 15 vai 20 minūtes, lai pats studētu Bībeli? Galvenais priekšnosacījums ir neļaut nekam citam aizņemt to laiku, kas paredzēts studēšanai. Personīgai Bībeles studēšanai jākļūst par labu paradumu. Varbūt tāpēc tu varētu katru rītu celties nedaudz agrāk. 17 000 Bēteles ģimenes locekļu visā pasaulē katru rītu ceļas agri, lai apspriestu dienas pantu. Protams, lai celtos agri, ir arī laikus jāiet gulēt, jo tikai tad tu vari sākt jaunu dienu ar svaigiem spēkiem un labi atpūties.

⁶ Ja tev ir sieva un bērni, uzņemies iniciatīvu, plānojot un organizējot savas ģimenes teokrātisko darbību. Dažas ģimenes pēc vakariņām kopīgi atpūšas, lasīdamas Bībeli, ”Gadagrāmatu” vai arī kādu citu publikāciju. Daudzi vecāki, kuru bērni ir kļuvuši par garīgi stipriem kristiešiem, atzīst, ka viens no faktoriem, kas veicinājuši bērnu izaugsmi, ir bijusi ģimenes tradīcija katru nedēļu vienu vakaru pavadīt kopā un runāt par garīgo. Kāds tēvs teica: ”Pēc manām domām, mūsu bērnu garīgo izaugsmi lielā mērā sekmēja regulārās ģimenes studijas, kuras vienmēr notika trešdienas vakarā un kuras mēs sākām vadīt apmēram pirms 30 gadiem.” Šajā ģimenē visi trīs bērni kristījās jau ļoti agri un vēlāk uzsāka pilnas slodzes kalpošanu. Ģimenes locekļi kopā var ne tikai studēt Bībeli, bet arī izmēģināt dažādus ievadus, kas noderētu tīruma kalpošanā, pārrunāt sapulcēs dzirdēto, kā arī darīt vēl daudz ko tādu, kas visus garīgi stiprina.

⁷ Vai tu, plānodams nedēļas darbus, esi domājis ’izmantot laiku’, sludinādams Valstību? (Kol. 4:5.) Lielākā daļa no mums ir ļoti aizņemti, tāpēc ka ir jārūpējas par ģimeni un jāpilda pienākumi draudzē. Ja mēs īpaši neplānosim, kurā laikā katru nedēļu sludināt un mācīt cilvēkus, tad citas darīšanas ļoti viegli ieņems šīs svarīgās darbības vietu mūsu dzīvē. Kāds lielas fermas īpašnieks, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu, stāsta: ”Aptuveni 1944. gadā es sapratu, ka man izdosies sludināt vienīgi tādā gadījumā, ja es šim nolūkam atvēlēšu noteiktu dienu. Līdz pat šim laikam viena diena nedēļā man ir ieplānota brīva, lai es varētu doties kalpošanā.” Arī kāds kristiešu draudzes vecākais uzskata, ka bez noteikta grafika viņam neizdotos mēnesī sludināt vidēji 15 stundas. Ja viņam sestdienā tomēr ir jākārto kādi darba jautājumi, viņš to dara tikai pēc tam, kad rīta pusē jau ir sludinājis. Vai tu un tava ģimene arī varētu vismaz vienu dienu nedēļā atvēlēt tīruma kalpošanai, lai tā kļūtu par daļu no jūsu dzīves? (Filip. 3:16.)

⁸ Pārbaudi savu dienas kārtību. Ir daudz kas tāds, kas mums var traucēt un neļaut pastāvīgi būt aizņemtiem ar kalpošanu Jehovam. Neparedzēti apstākļi varbūt izjauc mūsu labi izdomātos plānus regulāri studēt Bībeli, apmeklēt visas sapulces un sludināt. Arī mūsu Pretinieks Sātans dara visu, ko vien spēj, vēlēdamies ’mūs aizkavēt’ un panākt, ka neīstenotos mūsu ieceres. (1. Tes. 2:18; Efez. 6:12, 13.) Nepieļauj, ka šādu kavēkļu dēļ tu padotos. Veic nepieciešamās izmaiņas, lai izpildītu ieplānotos teokrātiskos darbus. Ir vajadzīga apņēmība un neatlaidība, lai sasniegtu to, kas patiešām ir pūļu vērts.

⁹ Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pasaules un mūsu nepilnīgās miesas negatīvo tieksmju iespaidā mēs aizvien vairāk laika un uzmanības veltītu nodarbībām, kas nav saistītas ar garīgo. Ir jāpārbauda sevi, pārdomājot šādus jautājumus: ”Vai mans dzīvesveids nav pakāpeniski kļuvis nelīdzsvarots, un vai es neesmu aizmirsis par galveno? Vai manā dzīvē par svarīgāko nav kļuvusi pasaulīgā manta, kas iznīkst? (1. Jāņa 2:15—17.) Cik daudz laika man paiet personīgu mērķu īstenošanā, atpūtas braucienos, sporta nodarbībās vai citās izklaidēs? Cik daudz laika paiet, skatoties televīziju vai meklējot kādu informāciju Internetā? Ko var secināt, ja visu šo laiku salīdzina ar garīgām nodarbēm veltīto laiku?”

¹⁰ Ja tu jūti, ka tavā dzīvē arvien vairāk vietas ieņem nesvarīgas nodarbības, var rasties jautājums: ko tu varētu darīt lietas labā? Pāvils lūdza, lai viņa brāļi ’taptu pilnīgi’, — arī tu vari lūgt Jehovu, lai viņš tev palīdzētu atkal ar visu sirdi pievērsties kalpošanai. (2. Kor. 13:9, 11.) Pēc tam apņēmīgi pildi savu lēmumu un izmaini savā dzīvē to, kas nepieciešams lēmuma īstenošanai. (1. Kor. 9:26, 27.) Jehova tev palīdzēs nenogriezties ne pa labi, ne pa kreisi no izvēlētā ceļa — no paklausīgas kalpošanas viņam. (Salīdzināt Jesajas 30:20, 21.)

¹¹ Esi vienmēr aizņemts ar kalpošanu Dievam un saglabā prieku. Miljoniem cilvēku izmisīgi tiecas pēc laimes, bet mūža nogalē atklāj, ka manta, ko viņi tik ļoti bija centušies iegūt, nav varējusi viņiem sagādāt ilgstošu laimi. Tā ir bijusi ”vēja ķeršana”. (Sal. Māc. 2:11.) Taču, ja mēs dzīvē par galveno uzskatām Jehovu, ’vienmēr viņu turot acu priekšā’, tad mēs jūtam dziļu gandarījumu. (Ps. 16:8, 11.) To mēs izjūtam tāpēc, ka Jehova ir mūsu dzīvības pirmcēlonis. (Atkl. 4:11.) Ja mēs neņemtu vērā Jehovas izcilos nodomus, mūsu dzīvei nebūtu jēgas. Kalpojot viņam, mēs darām ļoti vērtīgu darbu, un ieguvēji esam gan mēs paši, gan citi cilvēki, turklāt labums no šī darba ir ilgstošs — tas pat būs mūžīgs.

¹² Ir svarīgi nekļūt pašapmierinātiem, nezaudēt neatliekamības sajūtu un neaizmirst, ka ātri tuvojas Sātana pasaules gals. Mūsu viedoklis par nākotni ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Noas laikā cilvēki, kas neticēja, ka pār visu pasauli nāks plūdi, ”nenāca pie saprašanas” un nodevās tikai savtīgiem mērķiem — ēda, dzēra un precējās —, līdz plūdi ”aizrāva visus”. (Mat. 24:37—39.) Mūsu laikos tie, kuru dzīvē svarīgākais ir šī pasaule, redzēs, kā sagrūst viņu nākotnes cerības, kad sāksies vislielākā iznīcināšana, kādu cilvēki jebkad pieredzējuši, — Jehovas diena. (2. Pēt. 3:10—12.)

¹³ Tāpēc saisti savu dzīvi ar Dievu Jehovu un pakārto visu viņa gribas pildīšanai. Nekam citam, ko tu varētu pasākt šajā dzīvē, nav tik uzticama Atbalstītāja, kāds ir Jehova. Viņš nevar melot — tātad viņš būs uzticīgs saviem solījumiem. (Tit. 1:2.) Viņš nevar nomirt — tāpēc nekas, ko darām Jehovas labā, nav veltīgs. (Hab. 1:12, NW; 2. Tim. 1:12.) Mūsu tagadējā dzīve, kurā galvenais ir paklausība Jehovam un ticība viņam, ir tikai sākums tai dzīvei, kura ilgs mūžīgi un kurā mēs priecīgi kalposim mūsu laimīgajam Dievam. (1. Tim. 1:11, NW; 6:19.)

[Izceltais teksts 3. lpp.]

”Patiesība nav tikai daļa no mūsu dzīves — tā ir visa mūsu dzīve. Viss pārējais ir tai pakārtots.”