Cik labi ir vienmēr būt sapulcēs!
1 Vairākus gadu desmitus daudziem brāļiem Austrumeiropā bija liegta iespēja organizēt publiskas sapulces. Tāpēc var labi saprast, cik priecīgi viņi jutās, kad aizliegumi tika atcelti un bija iespējams brīvi pulcēties kopā.
2 Kāds rajona pārraugs rakstīja par viesošanos vienā no šādām draudzēm: ”Otrdienas vakarā, mana apciemojuma pašā sākumā, sabojājās zāles apkures sistēma. Ārā temperatūra turējās ap nulli, un iekšā bija tikai plus pieci grādi. Brāļi zālē sēdēja mēteļos, šallēs, cimdos, cepurēs un zābakos. Neviens nevarēja uzmeklēt savā Bībelē nosauktos pantus, jo bija neiespējami tos uzšķirt. Stāvēdams uz skatuves uzvalkā, es biju sasalis ragā, un runājot es varēju redzēt savu elpu. Taču neviens nesūdzējās, un tas mani pārsteidza. Visi teica, cik jauki un labi būt sapulcē!” Brāļi un māsas pat nespēja iedomāties, ka varētu izlaist šo sapulci!
3 Kāda ir mūsu attieksme pret sapulcēm? Vai mēs novērtējam iespēju brīvi pulcēties iknedēļas sapulcēs? Varbūt labvēlīgos apstākļos mūsu attieksme pret sapulcēm ir nevērīga? Regulāri apmeklēt sapulces, iespējams, nav viegli, un reizēm varbūt ir pamatots iemesls, kāpēc neesam ieradušies. Taču nekad neaizmirsīsim, ka mūsu vidū ir daudz tādu brāļu un māsu, kuri ir gados veci, kuriem ir nopietnas problēmas ar veselību, fiziski ierobežojumi, saspringts darba grafiks vai kādi svarīgi pienākumi, — tomēr viņi apzinās sapulču svarīgumu un gandrīz vienmēr tajās ir klāt. Viņi patiešām rāda labu priekšzīmi, kurai varam sekot! (Salīdzināt Lūkas 2:37.)
4 Izveidosim ieradumu apmeklēt visas kristiešu sapulces, sākot ar grāmatstudiju, kurā pulcējas nedaudz cilvēku, līdz lielām kopsanāksmēm. Tā mēs pierādīsim, ka atbalstām patieso pielūgsmi. Bet kāpēc mums būtu nopietni jāizturas pret sapulcēm? Tāpēc, ka pats Dievs ir pavēlējis, lai mēs pulcētos kopā. Taču ir arī citi svarīgi iemesli. Sapulcēs Dievs mūs māca un mēs saņemam svēto garu. (Mat. 18:20.) Turklāt, satiekoties ar ticības biedriem, mēs cits citu uzmundrinām. (Ebr. 10:24, 25.)
5 Jēzus pārvēršanās laikā Pēteris viņam sacīja: ”Meistar, šeit mums ir labi.” (Lūk. 9:33.) Mums būtu jāveido tāda pati attieksme pret visām kristiešu sapulcēm. Tiešām, cik labi ir vienmēr būt sapulcēs!