Apmeklēsim sapulces vēl ”jo vairāk”
1 Jehovas tauta vienmēr ir uzskatījusi, ka ir svarīgi pulcēties kopā. Izraēliešiem patiesās pielūgsmes centrs bija templis un sinagogas — tur viņi mācījās Dieva likumus un biedrojās cits ar citu. Līdzīgi arī agrīnie kristieši regulāri sanāca kopā. Tā kā šajās kritiskajās pēdējās dienās arvien biežāk jāizjūt spiediens un jāsastopas ar pārbaudījumiem, arī mums ir nepieciešams garīgais stiprinājums, ko var saņemt sapulcēs, — tagad tas ir nepieciešams vēl ”jo vairāk”. (Ebr. 10:25.) Padomāsim par trīs iemesliem, kāpēc mēs apmeklējam sapulces.
2 Lai biedrotos. Svētie raksti mūs skubina: ”Iepriecinait cits citu.” (1. Tes. 5:11.) Kad satiekamies ar ticības biedriem, mūsu prāts pildās ar uzmundrinošām domām un mēs esam pamudināti darīt labus darbus. Turpretī, ja norobežojamies no citiem, mums viegli var rasties muļķīgas, savtīgas un pat netikumīgas domas. (Sal. Pam. 18:1.)
3 Lai mācītos. Kristiešu sapulcēs mēs pastāvīgi saņemam pamācības no Bībeles, ar kuru palīdzību mūsu sirdī nostiprinās mīlestība pret Dievu. Mēs uzzinām, kā ievērot ”Dieva padomu”. (Ap. d. 20:27, LB-26.) Sapulcēs mēs apgūstam māku sludināt labo vēsti un mācīt citus — prasmi, kas ir ļoti nepieciešama, lai atrastu atsaucīgus cilvēkus un palīdzētu viņiem pieņemt Bībeles patiesību, un izjustu neaprakstāmo prieku, ko sniedz šis darbs.
4 Lai tiktu pasargāti. Šajā ļaunajā pasaulē draudze ir īsts garīgs patvērums — miera un mīlestības osta. Draudzes sapulcēs mūs spēcīgi ietekmē Dieva svētais gars — tas palīdz veidot sevī gara augļus: ’mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību’. (Gal. 5:22.) Sapulcēs mēs saņemam garīgu stiprinājumu, lai paliktu nelokāmi ticībā. Mēs arī tiekam sagatavoti pārbaudījumiem, kas vēl būs nākotnē.
5 Regulāri apmeklējot sapulces, mēs izjūtam to pašu, ko izjuta psalmu dziesminieks; Psalmā 133:1, 3 viņš rakstīja: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” Lai kur Dieva tauta kalpotu un pulcētos kopā, ”tur tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi”.