Tevis pietrūkst!
1 Laiku pa laikam mēs, iespējams, neapmeklējam vienu vai vairākas draudzes sapulces un spriežam: ”Vai tad manis kādam pietrūks?” — vai arī: ”Neviens pat nepamanīs, ka nebūšu ieradies.” Šādi domāt nebūtu pareizi. Tāpat kā mūsu ķermenī katram loceklim ir svarīga loma, arī draudzē no katra tās locekļa ir atkarīgs, vai draudze darbosies sekmīgi. (1. Kor. 12:12.) Ja neesam ieradušies uz kādu no iknedēļas sapulcēm, tas var iespaidot citu sapulču apmeklētāju garīgo labklājību. Citiem vārdiem, ja tu neesi ieradies, vari būt pārliecināts — tevis pietrūkst!
2 Cik liela nozīme ir tavai klātbūtnei. Pāvils ilgojās satikties ar brāļiem. Romiešiem 1:11, 12 ir paskaidrots, kāpēc viņam bija šāda vēlēšanās: ”Lai jums varētu nest kādu gara velti,.. ..lai, atrazdamies jūsu vidū, līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es — jūsējā, jūs manējā.” Ar savām atbildēm, uzdevumiem un ar savu klātbūtni vien mēs lielā mērā stiprinām cits citu, lai arī turpmāk būtu uzticīgi Dievam. (1. Tes. 5:11 [”ieprieciniet”, LB-65; ”mieriniet un stipriniet”, NW].)
3 Vai tad tu neilgojies satikt citus kristiešus draudzes sapulcēs? Tu uzmanīgi klausies, kad viņi atbild, un novērtē to, ka viņi apliecina savu ticību. Viņu ’gara veltes’ tevi stiprina. Ja kāds no šiem brāļiem vai māsām nebūtu ieradies, tev viņa pietrūktu. Savukārt, ja tevis nav sapulcē, tavi brāļi un māsas jūtas līdzīgi.
4 Cik svarīgas ir sapulces. Vienā no Sargtorņa numuriem bija rakstīts, ka sapulces būtībā mums palīdz garīgā ziņā izdzīvot: ”Nesaskaņu plosītajā, netikumīgajā pasaulē kristiešu draudze ir īsts garīgs patvērums. ..miera un mīlestības osta. Tāpēc regulāri apmeklējiet visas draudzes sapulces.” (w93U 15.8. 11.) Katru dienu mēs sastopamies ar situācijām, kas mūs garīgi iztukšo. Ja neesam uzmanīgi, mēs varam tik ļoti ieslīgt savās raizēs, ka vairs nespējam saskatīt svarīgāko, proti, garīgās vērtības. Mums visiem ir nepieciešams citam citu uzmundrināt, lai mēs joprojām būtu vienoti un dedzīgi kalpotu Dievam. (Ebr. 10:24, 25.)
5 Apmeklēt sapulces ir svarīgi. Varbūt reizēm slimības vai neparedzētu apstākļu dēļ mēs nevaram ierasties. Taču, ja šādu apstākļu nav, apņemsimies vienmēr būt to cilvēku vidū, kas ir sapulcējušies, lai vienoti slavētu Jehovu! (Ps. 26:12.)