Kāpēc mēs turpinām apmeklēt cilvēkus?
1 Vai tu kādreiz neesi sev uzdevis šādu jautājumu? Varbūt tu tā esi jautājis, kad gatavojies pavadīt dienu kalpošanā? Vietās, kur sludināšanas teritorija tiek apmeklēta bieži, mājas iemītnieki, iespējams, mūs pazīst un nekavējoties atraida. Varbūt tikai nedaudz cilvēku atsaucas labvēlīgi. Tomēr ir vairāki svarīgi iemesli no jauna apmeklēt cilvēkus.
2 Pirmām kārtām, mums ir pavēlēts sludināt Ķēniņvalsts vēsti tik ilgi, kamēr nāks gals. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Pravietis Jesaja vēlējās uzzināt, cik ilgi viņam būs jāsludina. Jesajas 6:11 ir lasāma atbilde, ko viņš saņēma. Pravietim, bez šaubām, tika pateikts, ka viņam joprojām jāiet pie cilvēkiem un jāsludina Dieva uzticētā vēsts. Mūsdienās notiek kaut kas līdzīgs: kaut gan mēs, iespējams, tiekam atraidīti, Jehova vēlas, lai mēs atkal un atkal apmeklētu mūsu teritorijā dzīvojošos cilvēkus. (Ecēh. 3:10, 11.) Mums ir uzticēts svēts pienākums. (1. Kor. 9:17.)
3 Vēl viens iemesls, kāpēc mēs turpinām apmeklēt cilvēkus, ir šāds: to darot, mēs varam parādīt, cik dziļa ir mūsu padevība Jehovam. (1. Jāņa 5:3.) Turklāt, ja pārdomājam to, kas tuvā nākotnē gaida cilvēci, vai gan ir iespējams neizrādīt mīlestību un nebrīdināt savus tuvākos? (2. Tim. 4:2; Jēk. 2:8.) Ja mēs uzcītīgi veicam savu uzdevumu, cilvēkiem atkārtoti tiek dota iespēja atsaukties uz Dieva vēsti par glābšanu un beigu beigās viņiem nebūs tiesību teikt, ka viņi nav brīdināti. (Ecēh. 5:13.)
4 Turklāt mēs nezinām, kurā brīdī var izmainīties cilvēka sirds. Piemēram, izmaiņas personiskajā dzīvē vai kāds traģisks notikums ģimenē, vai arī apstākļi pasaulē var likt cilvēkam nopietni padomāt par savu nākotni. Un šādā situācijā kaut kas no tā, ko mēs pasakām cilvēkam pie viņa durvīm, var viņu pamudināt atsaukties labvēlīgi. (Sal. Māc. 9:11; 1. Kor. 7:31 [”šīs pasaules iekārta beidzas”, LB-65; ”šīs pasaules aina mainās”, NW].) Bez tam cilvēki maina dzīvesvietu. Mēs savā teritorijā varam sastapt jaunus iemītniekus, kas, iespējams, atsauksies uz labo vēsti, — varbūt tie būs jaunieši, kas ir sākuši dzīvot patstāvīgi un nopietni aizdomājas par dzīves jēgu.
5 Vai mēs turpināsim apmeklēt cilvēkus? Jā, mēs to darīsim! Rakstos ir minēts pietiekami daudz iemeslu apmeklēt cilvēkus atkal un atkal. Un, kad būs pienācis gals — kad sludināšanas darbs būs beidzies —, mēs saņemsim Jehovas svētības, tāpēc ka būsim pastāvīgi un centīgi darbojušies kalpošanā, un svētības saņems arī tie cilvēki, kas būs atzinīgi atsaukušies uz Ķēniņvalsts labo vēsti. (1. Tim. 4:16.)