Kāpēc viņi to dara?
1 Par Kristu bija pravietots, ka ’dedzība Dieva nama labad viņu ēdīs’. (Ps. 69:10.) Dedzība par Jehovas patieso pielūgsmi mudināja Jēzu uzskatīt kalpošanu par galveno dzīvē. (Lūk. 4:43; Jāņa 18:37.) Mūsdienās Jehovas liecinieki ar līdzīgu degsmi liecina par patiesību. Pagājušajā kalpošanas gadā visā pasaulē vidēji 645 509 sludinātāji katru mēnesi piedalījās kādā pionieru kalpošanas jomā. Tā kā mēs visi esam veltījušies Dievam, mums lūgšanās būtu jāpārdomā iespēja organizēt savu laiku un darbus tā, lai varētu kalpot par palīgpionieriem vai pastāvīgajiem pionieriem. (Ps. 110:3; Sal. Māc. 12:1; Rom. 12:1.)
2 Šajā pasaulē, kurā valda savtīguma un materiālisma gars, daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, kāpēc kādam būtu tik cītīgi jāveic darbs, kas nenes materiālu ieguvumu un nesagādā slavu. Kāpēc pionieri to dara? Viņi apzinās, ka piedalās darbā, kas var glābt dzīvību. Dziļa mīlestība pret Jehovu un savu tuvāko mudina pionierus rīkoties — viņi ar pienākuma apziņu palīdz glābt cilvēku dzīvības. (Rom. 1:14—16; 1. Tim. 2:4; 4:16.) Kāds pionieru pāris to ļoti labi rezumēja: ”Kāpēc mēs kalpojam par pionieriem? Vai gan mēs jebkad varētu attaisnoties Jehovas priekšā, ja to nedarītu?”
3 Kāda māsa, kas bija izlēmusi sākt pionieru kalpošanu, rakstīja: ”Mēs ar vīru nolēmām, ka tikai viens no mums pelnīs naudu iztikai, un tas nozīmēja atteikties no visa, kas nebija ārkārtīgi nepieciešams. Taču Jehova mūs bagātīgi svētīja, mēs nekad nebijām trūkumā. [..] Es esmu atradusi īstu dzīves jēgu — es palīdzu garīgā trūkumā esošiem cilvēkiem saprast, ka patiesais Dievs, Jehova, nav tālu tiem, kas viņu meklē.” Apzinoties šī laika nozīmīgumu, pionieri dzīvo pieticīgi — viņi apmierinās ar pašu nepieciešamāko — un dedzīgi cenšas iegūt garīgās bagātības, kas neizsīks nemūžam. (1. Tim. 6:8, 18, 19.)
4 Ja tev tas ir iespējams, arī tu varētu pievienoties simtiem tūkstošu brāļu un māsu, kas visā pasaulē kalpo par pionieriem. Tad arī tu izjutīsi tādu pašu prieku, kādu izjūt viņi.