Vai tu esi pārāk aizņemts?
1 Pāvils mūs aicināja būt vienmēr aizņemtiem Kunga darbā. (1. Kor. 15:58.) Mēs tiekam mudināti izveidot un saglabāt paradumu ik dienas personīgi studēt Bībeli un publikācijas, regulāri piedalīties kalpošanā, cītīgi apmeklēt sapulces un rūpīgi izpildīt pienākumus draudzē. Turklāt mums jāatbalsta citi, kam ir vajadzīga mūsu palīdzība. Tā kā ir tik daudz darba, dažreiz mēs varētu būt nomākti un domāt, ka būtu jāatvieglo sava darbu nasta, citiem vārdiem — jādara mazāk.
2 Vairākās situācijās būtu gan gudri, gan saprātīgi samazināt konkrētu nodarbošanos skaitu. Taču daži cilvēki domā, ka viņiem noteikti jāizpilda viss, ko viņiem lūdz izdarīt citi. Līdzsvara trūkums šajos jautājumos var radīt spriedzi un stresu, kas galu galā var izrādīties postošs.
3 Esi līdzsvarots. Lai mēs būtu līdzsvaroti, ir ļoti svarīgi ņemt vērā Pāvila padomu ”pārliecinieties par svarīgāko”. (Filip. 1:10, NW.) Tas nozīmē, ka mēs galveno uzmanību veltījam darbiem, kas patiesi ir svarīgi, un tad, ja laiks un apstākļi atļauj, parūpējamies par kaut ko mazsvarīgāku. Pienākumi ģimenē nenoliedzami ir vieni no pirmajiem svarīgo darbu sarakstā. Tāpat ir jāveic zināmi laicīgie pienākumi. Tomēr, kad kaut kādiem darbiem dodam priekšroku, mums jāievēro Jēzus mācītais princips, proti, vispirms jāmeklē Valstība. Mums vispirms jādara darbi, kas pierādītu mūsu veltīšanos Jehovam. (Mat. 5:3, NW; 6:33.)
4 Paturot to prātā, mēs pārliecināsimies, ka no sava garā darbu saraksta izsvītrojam kādas nevajadzīgas personiskas nodarbošanās, pārmērīgi daudzos atpūtas pasākumus un mazsvarīgas saistības pret citiem. Plānodami savu iknedēļas darbību, mēs atvēlēsim pietiekami daudz laika personiskai studēšanai, kalpošanai, sapulču apmeklēšanai un citiem darbiem, kas ir cieši saistīti ar mūsu pielūgsmi. Pārējām nodarbībām mēs varam iedalīt atlikušo laiku, taču, to darot, padomāsim, cik lielā mērā katra no tām mums palīdz sasniegt galveno mērķi — būt līdzsvarotiem kristiešiem, kas vispirms meklē Valstību.
5 Tomēr pat tad, ja darām iepriekš minēto, joprojām var likties, ka mūsu nasta ir nepanesama. Ja tā ir, mums jāatsaucas uz Jēzus aicinājumu: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi [”nopūlaties”, NW] un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mat. 11:28.) Griezīsimies arī pie Jehovas: ”ikdienas viņš nes mūsu nastu” un nogurušajiem dod spēku. Dievs apsola, ka viņš nekad neļaus taisnajam šaubīties. (Ps. 55:23; 68:20, LB-26; Jes. 40:29.) Mēs varam būt pārliecināti, ka saņemsim atbildi uz savām lūgšanām, un atbildes uz tām darīs mūs spējīgus arī turpmāk būt aktīviem teokrātiskajā darbībā.
6 Mēs varam priecāties tik ilgi, kamēr vien bez šaubīšanās varam teikt: mēs esam aizņemti tāpēc, ka dedzīgi veicam vērtīgo Ķēniņvalsts darbu. Mēs varam priecāties, jo zinām: darbs Kunga lietās nav veltīgs. (1. Kor. 15:58.)