Jautājumi

◼ Kā pareizi būtu jālieto vārdi brālis un māsa?

Vārdi brālis un māsa, lietoti tiešajā nozīmē, attiecas uz cilvēkiem, kam ir vieni vecāki. Šīs dabiskās attiecības parasti ir radījušas sirsnīgu pieķeršanos, un šo cilvēku savstarpējo tuvību vēl vairāk pastiprina vienāda sociālā izcelsme, vide, kā arī emocionālās saites.

Saviem mācekļiem Jēzus mācīja griezties lūgšanā pie Jehovas ar vārdiem ”Mūsu Tēvs”. Šo vārdu lietojums norāda, ka, būdami kristieši, mēs visi veidojam ciešu ģimenes loku, kur valda vērtīgas garīgas attiecības. Jēzus to uzsvēra vēl vairāk, kad teica saviem sekotājiem: ”Jūs visi esat brāļi.” (Mat. 6:9; 23:8.)

Tā kā starp Dieva ģimenes locekļiem ir ciešas garīgas saites, mēs uzrunājam cits citu ar vārdiem brālis vai māsa, un to mēs darām galvenokārt draudzes sapulcēs. Šajos garīgajos pasākumos sapulces vadītājs atšķir kristītos lieciniekus no pārējiem klātesošajiem, lietojot vārdu brālis vai māsa un pēc tam nosaucot uzrunātā cilvēka uzvārdu.

Kā rīkoties tad, ja sapulcēs vēlas piedalīties nekristīts cilvēks? Kad tāds cilvēks jau kādu laiku ir bijis Jehovas tautas vidū un gatavojas veltīt sevi Dievam, un domā kļūt par Jehovas liecinieku, nebūtu nekas iebilstams, ja, nosaucot viņa uzvārdu, pirms tā tiktu lietots vārds brālis vai māsa. Tā rīkoties būtu pareizi it īpaši tad, ja cilvēks ir kļuvis par nekristītu sludinātāju.

Turpretī interesenti, kas tikai nesen ir sākuši apmeklēt sapulces, vēl nav spēruši soļus, kuri liecinātu par viņu piederību pie Dieva ģimenes. Šie cilvēki nebūtu jāuzrunā ar vārdu brālis vai māsa, jo šajā situācijā neeksistē garīgās attiecības, kādas valda Dieva ģimenē. Tāpēc sapulcēs mēs viņus uzrunāsim citādi, nosaucot tikai viņu vārdu un uzvārdu.

Kad draudzes sapulcēs lietojam vārdus brālis un māsa, mēs apliecinām, ka mūs vieno daudz ciešākas un daudz vērtīgākas saites nekā tās, uz kurām norādītu tikai personas vārda lietojums. Šāda rīcība mums atgādina, cik liela svētība ir attiecības, kādas valda mūsu — garīgās ģimenes locekļu — starpā, kuriem ir viens Tēvs, Dievs Jehova. Tāpat mēs saņemam atgādinājumu, cik dziļa mīlestība un pieķeršanās mums ir citam pret citu. (Efez. 2:19; 1. Pēt. 3:8.)