Vienmēr slavējiet Jehovu
1 Dažas darbības ir tik svarīgas, ka vienmēr prasa mūsu uzmanību. Par tādām darbībām mēs uzskatām, piemēram, ēšanu, elpošanu un gulēšanu. Tās ir nepieciešamas, lai mēs sevi uzturētu fiziski. Līdzīgā kategorijā apustulis Pāvils ierindoja labās vēsts sludināšanu; viņš teica: ”Nesīsim.. slavas upuri Dievam vienmēr.” (Ebr. 13:15.) Tātad arī Jehovas slavēšanai mums pastāvīgi jāveltī uzmanība. Tas jācenšas darīt katru dienu; mums vienmēr jāslavē mūsu debesu Tēvs.
2 Kad cilvēki mēģināja novirzīt Jēzus uzmanību uz kaut ko citu, viņš teica: ”Man jānes labā vēsts par Dieva valstību.” (Lūkas 4:43.) Jēzus sludināja trīsarpus gadus, un viņa rīcība katru dienu bija tieši saistīta ar Dieva cildināšanu. Mēs zinām, kādas bija Pāvila domas šajā ziņā; par tām var lasīt 1. Korintiešiem 9:16: ”Vai man, ja es nesludinātu evanģeliju!” Citi uzticīgie kristieši tika mudināti būt gataviem vienmēr aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru. (1. Pēt. 3:15.) Mūsdienās tūkstoši dedzīgu pionieru un miljoni sludinātāju dara visu, lai sekotu šādiem brīnišķīgiem paraugiem.
3 Pārdomājot mūsu Parauga, Jēzus Kristus, sirsnību un dedzību, mēs jūtam pamudinājumu sekot viņa priekšzīmei. (1. Pēt. 2:21.) Dažreiz mūs nospiež ikdienas problēmas. Kā gan mēs varētu izmantot iespējas ik dienas slavēt Jehovu, ja strādājam pilnu darba dienu pasaulīgajā darbā? Mēs nevaram pamest novārtā arī ģimenes pienākumus, kas prasa daudz laika. Lielākā daļa jauniešu katru dienu ir aizņemti mācībās, kas arī ir nepieciešamas. Daži varētu domāt, ka nav iespējams aktīvi slavēt Jehovu katru dienu. Reizēm var būt tā, ka paiet vesels mēnesis un kristietis nav stāstījis labo vēsti citiem cilvēkiem.
4 Jeremija bija viens no tiem, kas nevarēja atturēties no labās vēsts izplatīšanas. Kad viņš uz īsu brīdi pārstāja runāt Jehovas vārdā, viņš juta, ka viņā deg uguns, ko viņš nevar izturēt. (Jer. 20:9.) Varētu likties, ka Jeremijam bija jāpiedzīvo nepārvaramas grūtības, taču viņš vienmēr atrada kādu iespēju stāstīt citiem Jehovas vēsti. Vai mēs nevarētu sekot šādam drosmes paraugam un neatlaidīgi meklēt iespējas, kā slavēt mūsu Radītāju katru dienu?
5 Runājot par Jehovu, mums nevajadzētu aprobežoties tikai ar īpašu, iepriekš norunātu laiku, kad mēs sludinām kopā ar citiem sludinātājiem draudzes teritorijā. Patiesībā mums ir vajadzīgi vienīgi cilvēki, kas vēlas klausīties. Mēs tiekamies ar cilvēkiem nepārtraukti, katru dienu: viņi nāk pie mums uz mājām, mēs strādājam vienā darbavietā, stāvam vienā rindā veikalā vai braucam kopā autobusā. Vajadzīga ir tikai draudzīga sasveicināšanās un rosinošs jautājums vai piebilde, ar ko iesākt sarunu. Daudzi ir secinājuši, ka šis ir viņu produktīvākais sludināšanas veids. Ja mums ir daudz iespēju runāt ar citiem par labo vēsti, būtu neiedomājami aizvadīt veselu mēnesi, nedodot liecību par Ķēniņvalsti.
6 Cilvēkiem vienmēr būs privilēģija slavēt Jehovu. Kā norādīja psalmu dziesminieks, visiem, kas elpo, jāslavē Jehova, un mēs, protams, vēlamies būt viņu vidū. (Ps. 150:6.) Ja sirds mūs mudinās to darīt vienmēr, mēs ik dienas izmantosim iespējas runāt par Jehovu un viņa Rakstiem.