Kādus mērķus jūs esat izvirzījuši saviem bērniem?
1 Sekmes dzīvē ir atkarīgas no tā, vai tiek izvirzīti un sasniegti vērtīgi mērķi. Cilvēki, kas tiecas sasniegt mazsvarīgus vai nereālus mērķus, beigu beigās ir vīlušies un jūtas kā iztukšoti. Gudri rīkojoties, var izšķirt, pēc kādiem mērķiem tiekties, lai ”iegūtu īsto dzīvību”. (1. Tim. 6:19.) Cik pateicīgi mēs esam, ka Jehova ar savu Rakstu un organizācijas starpniecību precīzi norāda, pa kuru ceļu mums jāiet! (Jes. 30:21.)
2 Šādi ar mīlestību mūs vadot, Jehova rāda labu priekšzīmi vecākiem. Tā kā bērniem trūkst pieredzes, saprātīgi vecāki neatstāj bērnu pašu ziņā izvēlēties, kurš ceļš ir labākais; vecāki māca savus bērnus iet pa ceļu, pa kuru tiem jāiet, un bērni no tā nenovērsīsies arī tad, kad jau būs kļuvuši veci. (Sal. Pam. 22:6.) Vecāki kristieši no pieredzes zina, ka viņi nevar paļauties uz saviem spriedumiem; viņiem jāpaļaujas uz Jehovu. (Sal. Pam. 3:5, 6.) Vēl jo vairāk tas attiecas uz bērniem — viņu zināšanas un pieredze ir ierobežotas.
3 Vecāki var norādīt saviem bērniem uz vērtīgiem mērķiem, kas tiem palīdzēs koncentrēt uzmanību uz svarīgāko. (Filip. 1:10.) To var sākt ar ģimenes studiju, pamudinot bērnus novērtēt studijas svarīgumu un mācīties tās laikā. Ir labi, ja bērnos iesakņojas ieradums jau iepriekš izstudēt sapulcēs apskatāmo materiālu un gatavoties, lai varētu atbildēt savos vārdos. Svarīgi ir regulāri piedalīties sludināšanā. Mazi bērni var piedalīties, piedāvājot bukletus, lasot Bībeles pantus vai piedāvājot žurnālus. Kad bērni ir iemācījušies lasīt, viņi var pieteikties Teokrātiskās kalpošanas skolā; tas paātrinās viņu garīgo izaugsmi. Ļoti liels solis uz priekšu tiek sperts, kad bērns spēj kļūt par nekristītu sludinātāju vai tiek atzīts par gatavu kristīties.
4 Kad bērni tuvojas pusaudžu gadiem vai vēl agrāk, vecākiem kopā ar saviem bērniem reālistiski jāpārrunā viņu nākotnes plāni. Audzinātāji skolā un klasesbiedri viegli var ietekmēt bērnus un mudināt uz pasaulīgiem, materiālistiskiem mērķiem. Vecākiem ir jāpalīdz saviem bērniem izvēlēties tādus mācību priekšmetus, kas būtu praktiski un sagatavotu bērnus, lai viņi varētu apmierināt savas materiālās vajadzības tā, ka neciestu Ķēniņvalsts intereses. (1. Tim. 6:6—10.) Vecāki var pamudināt bērnus tiekties pēc ”dāvanas” — palikt neprecētiem; ja vēlāk viņi nolems apprecēties, viņi būs spējīgi uzņemties atbildīgos pienākumus, kas ir saistīti ar laulību. (Mat. 19:10, 11, NW; 1. Kor. 7:36—38.) Labvēlīgas sarunas par pionieru darbību, sludināšanu vietās, kur ir lielāka nepieciešamība, kalpošanu Bētelē vai misionāru darbu jau agri var radīt bērnos vēlēšanos izmantot savu dzīvi tā, lai dzīve būtu patīkama Jehovam, nestu labumu citiem un svētības pašiem.
5 Tā nav nejaušība, ka pašlaik mūsu organizācijā ir tik daudz jaunu cilvēku, kas ievēro augstās kristiešu normas un tiecas pēc teokrātiskiem mērķiem. Daudzējādā ziņā viņu sekmes var izskaidrot ar to, ka viņiem ir mīloši vecāki. Ja jūs esat vecāki, padomājiet: pēc kā, jūsuprāt, tiecas jūsu bērni? Vai viņi iet uz priekšu — uz dzīvi, kurā galvenais ir Ķēniņvalsts intereses? Atcerieties vienu no būtiskākajiem darbiem, ko jūs varat padarīt: jums jāieaudzina bērnos patiesība un jārunā par to katru dienu. Tad jūs varēsit saņemt svētību — ģimeni, kas uzticīgi kalpo Jehovam. (5. Moz. 6:6, 7; Joz. 24:15.)