Visu dariet Dievam par godu
1 Cik spirdzinoši ir satikties ar mūsu dārgajiem brāļiem un māsām! (1. Kor. 16:17, 18.) Mēs esam kopā sapulcēs, kopsanāksmēs un tīruma kalpošanā. Mēs biedrojamies arī citās reizēs, piemēram, kad esam uzaicinājuši mājās ciemiņus. Tā mēs parādām viesmīlību un uzmundrinām cits citu. (Rom. 12:13; 1. Pēt. 4:9.) Rīkojot kāzas, paturēsim prātā labos padomus no 1984. gada 15. aprīļa Sargtorņa (angļu val.).
2 Organizēti saieti. ”Vai ēdat, vai dzerat, vai ko citu darāt, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Kor. 10:31—33, Jaunā Derība un Psalmi.) Daži neievēro šo padomu, un joprojām rodas problēmas tādu pulcēšanās reižu dēļ, kas ir pārāk lielas, lai tiktu pienācīgi vadītas. Ir gadījumi, kad vairāki simti cilvēku tiek ielūgti uz krāšņiem pasākumiem, kuros galvenais ir pasaulīga izklaidēšanās. Reizēm no apmeklētājiem tiek prasīta ieejas maksa. Šādas pulcēšanās ļoti atgādina pasaulīgus pasākumus, kuros valda nepiedienīgs un Bībeles principiem neatbilstošs gars. (Rom. 13:13, 14; Efez. 5:15—20.)
3 Tiek ziņots, ka liels skaits Jehovas liecinieku ir pulcējušies īrētās telpās, kur izklaidēšanās ir nepiedienīga un pasaulīga un kur nav pienācīgas vadības. Līdzīgi pasākumi, kas tikuši reklamēti kā ”Jehovas liecinieku” nedēļas nogales, ir bijuši viesnīcās un atpūtas vietās. Tāpēc, ka ir grūti pārraudzīt tik lielas cilvēku grupas, ir radušās problēmas. Iznākums dažreiz ir bijis trokšņainība, alkoholisku dzērienu pārmērīga lietošana un pat netikumība. (Efez. 5:3, 4.) Saieti, kuros ir vērojama šāda uzvedība, nedara godu Jehovam. Tie dara kaunu draudzei un kļūst par klupšanas akmeni citiem cilvēkiem. (1. Kor. 10:23, 24, 29.)
4 Kristiešiem jābūt viesmīlīgiem, taču galvenā uzmanība jāpievērš savstarpējam garīgam uzmundrinājumam. (Rom. 1:11, 12.) Parasti vislabāk ir pulcēties nelielās grupās. Grāmatā Our Ministry (Mūsu kalpošana), 135. un 136. lappusē ir rakstīts: ”Reizēm var uzaicināt mājās vairākas ģimenes, lai kristieši varētu kopā pavadīt laiku. [..] Saprotams, saimniekiem šādos gadījumos jābūt atbildīgiem par to, kas notiek. Par to rūpēdamies, saprātīgi kristieši ir pārliecinājušies, cik labi ir ierobežot šādu grupu lielumu un pulcēšanās reižu ilgumu.” Jēzus norādīja, ka nekas ārkārtīgi krāšņs nav nepieciešams, ja mūsu mērķis ir garīgi uzmundrināt draugus. (Lūkas 10:40—42.)
5 Ir ļoti labi būt viesmīlīgiem pret kristiešiem — mūsu ticības biedriem. Taču ir liela atšķirība starp pieticīgu pulcēšanos mājās un krāšņu pasākumu, kas tiek organizēts īrētās telpās un kurā izpaužas pasaules gars. Kad tu aicini ciemiņus, tev jābūt pārliecinātam, ka vari uzņemties pilnīgu atbildību par to, kas notiek. (Skatīt 1992. gada 15. augusta Sargtorni (kr. val.), 17.—20. lpp.)
6 Jehova patiesi mūs ir svētījis ar brālību, kurā gūstam uzmundrinājumu, kas savukārt mūs pamudina arī turpmāk darīt labu. (Mat. 5:16; 1. Pēt. 2:12.) Ja būsim pieticīgi un saprātīgi saviesīgos pasākumos, mēs vienmēr darīsim godu mūsu Dievam un stiprināsim citu ticību. (Rom. 15:2.)