(Pielikums) Kā pasargāt savus bērnus no nepareizas asins lietošanas

¹ ”Lūk, bērni ir tā Kunga dāvana.” (Ps. 127:3.) Ja Jehova jums ir devis šādu dāvanu, tad jums kā vecākiem ir patīkams, bet arī atbildīgs pienākums mācīt savus bērnus, rūpēties par viņiem un viņus aizsargāt. Vai jūs esat izdarījuši visu iespējamo, lai pasargātu savus bērnus no asins pārliešanas? Kā rīkotos jūsu bērni, ja viņiem kāds gribētu pārliet asinis? Vai jūs ģimenē esat apsprieduši, kā rīkoties ārkārtējā situācijā, kad draud asins pārliešana?

² Par to, kā sagatavot ģimeni šādām situācijām, nav jāraizējas un pārmērīgi jāuztraucas. Nav iespējams paredzēt visas iespējamās situācijas un sagatavoties tām, tomēr ir daudz kas tāds, ko vecāki var izdarīt jau laikus, lai pasargātu savus bērnus no asins pārliešanas. Ja tas netiek darīts, pastāv iespēja, ka bērnam ārstēšanas gaitā pārlies asinis. Kā varētu rīkoties, lai to nepieļautu?

³ Jābūt stingrai pārliecībai. Ir nopietni jāpadomā, cik stingra ir jūsu pašu apņēmība ievērot Dieva likumu par asins izmantošanu. Vai jūs mācāt bērniem paklausīt Jehovam šajā jautājumā, tāpat kā jūs viņiem mācāt Jehovas likumus par godīgumu, tikumību, neitralitāti un citām dzīves jomām? Vai jūsu viedoklis saskan ar Dieva bauslībā doto pavēli, kas lasāma 5. Mozus grāmatas 12. nodaļas 23. pantā (NW): ”Esi apņēmības pilns neēst asinis.”? Tālāk, 25. pantā, teikts: ”Tu nedrīksti tās baudīt, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klātos, ja tu darīsi to, kas ir taisns tā Kunga acīs.” Ārsts varbūt apgalvo, ka jūsu saslimušajam bērnam ”labi klāsies” tad, ja tiks pārlietas asinis, bet jums jau pirms ārkārtējas situācijas rašanās jābūt apņēmības pilniem atteikties no asins pārliešanas, vienalga, vai tā tiek piedāvāta jums vai jūsu bērniem — tā jūs apliecināsiet, ka attiecības ar Jehovu vērtējat augstāk par jebkādu teorētiski iespējamu dzīves paildzināšanu, kas saistīta ar Dieva likuma pārkāpšanu. Runa ir par Dieva labvēlību tagad un par mūžīgu dzīvi nākotnē.

⁴ Jehovas liecinieki ļoti augstu vērtē dzīvību un nevēlas mirt. Viņi grib dzīvot, lai slavētu Jehovu un pildītu viņa gribu. Tas ir viens iemesls, kāpēc viņi vēršas ārstniecības iestādēs pēc medicīniskās palīdzības sev un saviem bērniem. Viņi vēlas tikt ārstēti, un, ja viņiem paskaidro, ka asins pārliešana ir vispārpieņemts vai medicīniski nepieciešams ārstēšanas veids, viņi lūdz alternatīvu bezasins aprūpi. Asins pārliešanai ir daudz alternatīvu, ko izmanto pieredzējuši mediķi. Bezasins aprūpe nav šarlatānisms, tā ietver sevī medicīniski pārbaudītus ārstēšanas veidus un procedūras, par ko rakstīts pazīstamos medicīniskos žurnālos. Tūkstošiem ārstu dažādās valstīs sadarbojas ar mums un nodrošina kvalitatīvu medicīnisku aprūpi bez asins lietošanas, tomēr dažreiz joprojām ir grūti atrast ārstus, kas būtu ar mieru bez asins pārliešanas ārstēt Jehovas liecinieku bērnus.

⁵ Jāatrod ārsts, kas gatavs sadarboties. Ārsta darbs ir saistīts ar daudzām grūtībām, un, kad jūs lūdzat ārstēt jūsu bērnu bez asins pārliešanas, viņa uzdevums kļūst vēl grūtāks. Ir ārsti, kas ir ar mieru ārstēt pieaugušos, respektējot viņu nostāju jautājumā par asins lietošanu, ja ir izpildīts dokuments par mediķu atbrīvošanu no atbildības. Tāpat ir ārsti, kas piekrīt ārstēt nepilngadīgos, kurus var uzskatīt par nobriedušiem nepilngadīgiem, jo dažas tiesas ir atzinušas, ka nobriedušiem nepilngadīgajiem ir tiesības pašiem pieņemt lēmumus jautājumā par ārstēšanos. (1991. gada 15. jūnija Sargtornī, angļu un krievu val., ir paskaidrots, ko nozīmē termins ”nobriedis nepilngadīgais”.) Taču reizēm ārsti atsakās ārstēt mazus bērnus, īpaši zīdaiņus, ja viņiem netiek dota atļauja lietot asinis. Patiesībā ļoti maz ir tādu ārstu, kas dotu simtprocentīgu garantiju nekādā gadījumā nepārliet asinis, ja runa ir par bērna ārstēšanu. Medicīnisku un juridisku apsvērumu dēļ lielākā daļa ārstu neuzskata par iespējamu dot šādu garantiju. Tomēr arvien vairāk kļūst ārstu, kas vēlas sniegt medicīnisku palīdzību Jehovas liecinieku bērniem, respektējot mūsu nostāju jautājumā par asins lietošanu tik lielā mērā, cik viņiem tas šķiet iespējams.

⁶ Ņemot to vērā, varētu rasties jautājums: kā rīkoties, ja, meklējot piemērotu ārstu savam bērnam, jūs atrodat ārstu, kas iepriekš ir veiksmīgi sadarbojies ar Jehovas lieciniekiem un kas citiem lieciniekiem jau ir veicis attiecīgo procedūru bez asins pārliešanas, tomēr viņš uzskata, ka likums viņam neļauj dot simtprocentīgu garantiju nelietot asinis? Bet šis ārsts jums apliecina, ka, visticamāk, arī šoreiz viss noritēs bez sarežģījumiem. Iespējams, jūs nolemsiet, ka šis variants ir labākais no tiem, kas ir pieejami. Šādos apstākļos jūs varētu uzskatīt, ka ārstam var dot atļauju rīkoties. Tomēr skaidri lieciet saprast, ka atļauja ārstēt jūsu bērnu nenozīmē atļauju pārliet asinis. Tā rīkoties ir jūsu pienākums, lai jūsu rīcība netiktu uzskatīta par kompromisu.

⁷ Protams, ja jums izdotos vienoties ar citu ārstu, ka viņš lietos ārstēšanas paņēmienus, kas saistīti ar vēl mazāku asins pārliešanas risku vai pat vispār nav saistīti ar šādu risku, jūs acīmredzot izvēlētos šo iespēju. Jūsu pienākums ir izdarīt visu iespējamo, lai atrastu ārstu vai ķirurgu, kas pēc iespējas lielākā mērā piekristu respektēt jūsu prasību nepārliet asinis. Labākā aizsardzība ir grūtību paredzēšana. Dariet visu, lai jau laikus sameklētu pretimnākošu ārstu. Ja vien iespējams, izvairieties no ārstiem un slimnīcām, kas nevēlas sadarboties.

⁸ Dažās zemēs vēl viens faktors, no kā ir atkarīgs, vai ārsti veiks asins pārliešanu vai ne, ir medicīnisko pakalpojumu apmaksas veids. Ja vecāki ir apdrošinājuši bērna veselību vai parūpējušies par citām garantijām, kas viņiem pašiem ļauj izvēlēties ārstu, tad ir vieglāk panākt, ka bērni nenonāk pie tādiem ārstiem, kas nevēlas sadarboties. To, kādi pakalpojumi tiek sniegti un cik pretimnākoši ir ārsti un slimnīcas personāls, bieži vien nosaka apdrošināšanas polises vērtība. Arī tas, vai kāda slimnīca vai ārsts būs gatavi pārņemt bērna ārstēšanu no citas iestādes vai ārsta, bieži ir atkarīgs no vecāku spējas maksāt par aprūpi. Ir ļoti svarīgi, lai par savu veselību grūtniecības laikā rūpētos topošās māmiņas. Daudzos gadījumos tādā veidā var izvairīties no priekšlaicīgām dzemdībām un ar tām saistītajiem sarežģījumiem, bet parastie ārstēšanas paņēmieni, ko mēdz lietot priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, bieži ietver asins pārliešanu.

⁹ Reizēm ārsti sūdzas, ka Jehovas liecinieki līdz pat pēdējam brīdim neko nesaka par saviem iebildumiem pret asins pārliešanu. Tā nedrīkstētu būt. Viens no pirmajiem jautājumiem, kas vecākiem jāpārrunā ar ārstiem, kad viņu bērnam jādodas uz slimnīcu vai kad tam vajadzīga cita veida medicīniska palīdzība, ir viņu attieksme pret asins pārliešanu. Ja ir paredzama operācija, centieties pēc iespējas agrāk tikties ar anesteziologu. Varbūt ķirurgs var palīdzēt organizēt šādu tikšanos. Rūpīgi izlasiet veidlapas, ko jums piedāvā parakstīt slimnīcā. Jums ir tiesības svītrot tekstā jebko, kam jūs nepiekrītat. Lai nepaliktu nekādas šaubas par jūsu nostāju, veidlapā skaidri norādiet, ka reliģisku un medicīnisku apsvērumu dēļ jums nekādos apstākļos nav pieņemama asins pārliešana jūsu bērnam.

¹⁰ Palīdzība, ko sniedz Jehovas organizācija. Jehovas organizācija ir darījusi ļoti daudz, lai mūsu bērni tiktu pasargāti no asins pārliešanas. Ir publicēta plaša informācija par asinīm un bezasins medicīnu. Mums ir pieejama brošūra Kā asinis var glābt dzīvību? un citas publikācijas par šo tēmu. Tāpat lielu atbalstu var sniegt brāļi un māsas, kas pieder pie draudzes. Kritiskā situācijā vecākie var organizēt slimnīcā diennakts dežūras. Vislabāk, ja pie slimnieka paliek kāds no draudzes vecākajiem kopā ar bērna vecākiem vai citiem tuviem ģimenes locekļiem. Bieži vien asins pārliešana tiek veikta pēc tam, kad visi radinieki un draugi vakarā ir aizgājuši mājās.

¹¹ Ja jums ir vajadzīga palīdzība, runājiet ar savas draudzes vecākajiem, kas var kontaktēties ar brāļiem no komitejas saziņai ar slimnīcām. Nebūtu vēlams viņus traucēt sīkumu dēļ, taču negaidiet pārāk ilgi, ja situācija draud kļūt nopietna. Šie brāļi var ieteikt pretimnākošus ārstus un alternatīvus ārstēšanas paņēmienus. Ja ir nepieciešams un ja pastāv tāda iespēja, viņi var ierasties slimnīcā paši un palīdzēt risināt problēmu.

¹² Ja notikumos var iejaukties vai jau ir iejaukusies tiesa. Ko darīt, ja ārsts vai slimnīca grasās pieprasīt tiesas rīkojumu pārliet jūsu bērnam asinis? Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka būtu jāpadodas un jāuzskata stāvoklis par bezcerīgu. Varbūt asins pārliešanu joprojām ir iespējams nepieļaut. Šādai situācijai būtu jāgatavojas jau laikus.

¹³ Lielā mērā var palīdzēt sapratne par dažiem juridiskiem principiem, kas ietekmē ārstu un tiesnešu rīcību un lēmumus. Viens šāds ārkārtīgi svarīgs princips ir tas fakts, ka likums nedod vecākiem neierobežotas tiesības pieņemt vai noraidīt savu bērnu ārstēšanas metodes. Pieaugušajiem parasti ir tiesības pēc saviem ieskatiem piekrist vai nepiekrist ārstēšanai, kas tiek piedāvāta viņiem pašiem, bet viņiem nav tiesību atteikties no ārstēšanas, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu viņu bērnam, pat ja viņu atteikums ir balstīts uz patiesu reliģisku pārliecību.

¹⁴ Šis pamatprincips bija ņemts vērā ASV Augstākās tiesas 1944. gadā pieņemtajā lēmumā, kurā bija norādīts: ”Vecākiem nevar liegt padarīt sevi par mocekļiem. Taču no tā neizriet, ka identiskos apstākļos viņi drīkst padarīt par mocekļiem savus bērnus, kas vēl nav sasnieguši vecumu, kurā likumīgi var paši pieņemt lēmumus.” Līdzīgs princips, kura pamatā ir rūpes par bērna veselību un labklājību, ir ietverts arī mūsdienu likumos par bērnu tiesību aizsardzību. Šie likumi, kuru mērķis ir pasargāt bērnus no cietsirdīgas izturēšanās, ir vērsti arī uz to, lai bērni neciestu no nevērīgas attieksmes pret viņu veselību.

¹⁵ Kristīgiem vecākiem, bez šaubām, nav nekas iebilstams pret bērnu aizsardzību no cietsirdīgas vecāku rīcības un nolaidības. Bet likumi par nevērīgu attieksmi pret bērniem un iepriekšminētais Augstākās tiesas paziņojums bieži tiek nepamatoti attiecināti uz gadījumiem ar Jehovas liecinieku bērniem. Kāpēc šādu interpretāciju var saukt par nepamatotu? Viens iemesls ir tas, ka Jehovas liecinieki nepavisam nevēlas, lai viņu bērni kļūtu par mocekļiem. Ja viņi to vēlētos, tad viņi vispār nevestu savus bērnus uz slimnīcu. Jehovas liecinieki meklē iespējas nodrošināt saviem bērniem medicīnisko aprūpi. Viņi mīl savus bērnus un vēlas, lai tiem būtu laba veselība. Bet viņi uzskata, ka Dieva priekšā viņiem ir pienākums ar atbildības sajūtu izvēlēties tādu aprūpi, kas bērniem būtu vislabākā, tāpēc viņi pieprasa, lai viņu bērni tiktu ārstēti bez asins pārliešanas. Bezasins ārstēšana ne tikai ir kvalitatīvāka un drošāka, bet, kas ir vissvarīgākais, tā palīdz bērniem nezaudēt izcilā Dzīvības Devēja Dieva Jehovas labvēlību.

¹⁶ Par spīti bezasins aprūpes plusiem, daudzi ārsti un bērnu tiesību aizsardzības aktīvisti uzskata asins pārliešanu par vispārpieņemtu ārstēšanas paņēmienu, kas noteiktos apstākļos ir nepieciešams vai pat glābj dzīvību. Tāpēc, kad Jehovas liecinieki nepiekrīt, ka viņu bērniem tiek pārlietas asinis, var rasties problēmas. Vispārējs princips ir tāds, ka ārstiem likums nedod tiesības ārstēt bērnus bez vecāku piekrišanas. Lai novērstu šķēršļus, ko rada vecāku atteikšanās piekrist asins pārliešanai, ārsti vai citi slimnīcas darbinieki var vērsties tiesā, mēģinot iegūt tiesas rīkojumu pārliet asinis. Tiesas rīkojumu var lūgt bērnu tiesību aizsardzības organizācijas, ārsti vai slimnīcas amatpersonas, cenšoties pasargāt bērnu no tā, kas tiek uzskatīts par bezatbildīgu attieksmi pret ārstēšanu.a

¹⁷ Daudzos gadījumos tiesas rīkojums, ar kuru tiek dota atļauja lietot asinis, tiek saņemts ļoti ātri un vecāki par to netiek informēti vai tiek informēti tikai minimāli. Ārsti, slimnīcas vadība un bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji attaisno šo faktu, norādot, ka ārkārtējā situācijā, kad jāsniedz neatliekama medicīniskā palīdzība, vecākus nav iespējams pilnībā informēt par notiekošo. Bet bieži vien, izjautājot ārstus, noskaidrojas, ka patiesībā situācija nav ārkārtēja un viņi vēlas iegūt tiesas rīkojumu tikai tāpēc, lai varētu veikt asins pārliešanu vēlāk, kad, pēc viņu domām, radīsies tāda nepieciešamība. Vecāki ir tie, kam ir dabisks pienākums rūpēties par saviem bērniem, tāpēc jums jebkurā brīdī ir visas tiesības zināt, ko ārsti, slimnīcas vadība vai bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji dara ar jūsu bērnu. Jums jābūt informētiem par mēģinājumiem iegūt tiesas rīkojumu pārliet jūsu bērnam asinis un jādod iespēja izklāstīt tiesai savu nostāju.

¹⁸ Šie juridiskie apsvērumi ļauj saprast, cik svarīgi ir atrast pretimnākošu ārstu. Sadarbojieties ar viņu un, izmantojot palīdzību, ko var sniegt brāļi no komitejas saziņai ar slimnīcām, mudiniet viņu ārstēt jūsu bērnu bez asins preparātu lietošanas. Ja to panākt neizdodas, parūpējieties, lai bērna aprūpe tiktu uzticēta citam ārstam vai citai slimnīcai, kas ir ar mieru nodrošināt bezasins ārstēšanu. Ja kaut kādas pazīmes liecina par to, ka ārsts, slimnīcas vadība vai bērnu tiesību aizsardzības organizācija grasās pieprasīt tiesas rīkojumu par asins pārliešanu, uzreiz jautājiet, vai tā tiešām ir. Dažreiz šāds rīkojums tiek pieprasīts slepus, pa tālruni. Uzsveriet, ka jūs vēlaties zināt par jebkādiem plāniem vērsties tiesā, lai varētu izklāstīt tiesnesim arī savu nostāju. (Sal. Pam. 18:17.) Ja ir laiks, parasti ir ieteicams lūgt advokāta palīdzību. Reizēm advokātu norīko tiesa. Mūsu organizācijas juridiskā nodaļa var sniegt advokātam informāciju, kas viņam palīdzēs pēc iespējas labāk aizstāvēt jūsu intereses.

¹⁹ Ja jūsu atteikšanās piekrist asins pārliešanai tiek izskatīta tiesā, ārsts var ļoti pārliecinoši uzstāt, ka asins pārliešana ir nepieciešama, lai saglabātu jūsu bērna dzīvību vai veselību. Tiesnesis, nebūdams medicīnas speciālists, parasti uzskatīs ārsta viedokli par autoritatīvu. It īpaši tas attiecas uz situācijām, kurās vecākiem praktiski netiek dota iespēja pamatot savu nostāju un ārsts bez jebkādiem pretargumentiem paziņo, ka steidzami ir vajadzīga asins pārliešana. Šāda vienpusīga jautājuma izskatīšana neveicina patiesības noskaidrošanu. Patiesībā jautājums par to, kādos gadījumos un kāpēc būtu jāpārlej asinis, ir ļoti subjektīvs un neskaidrs. Bieži vien kāds ārsts apgalvo, ka asins pārliešana ir pilnīgi nepieciešama, lai glābtu bērna dzīvību, bet cits ārsts, kas līdzīgās situācijās jau ir izticis bez asins pārliešanas, uzskata, ka asinis nav jāpārlej.

²⁰ Ko jūs teiksiet, ja advokāts vai tiesnesis jums jautās, kāpēc jūs nevēlaties, lai jūsu bērnam tiktu izdarīta ”dzīvību glābjoša” asins pārliešana? Iespējams, jūsu pirmā doma būtu pastāstīt par savu ticību augšāmcelšanai un paskaidrot, ka Dievs cels jūsu bērnu augšā, ja tas nomirs, taču šāda atbilde droši vien tikai pārliecinās tiesnesi, kas galvenokārt ir ieinteresēts bērna veselības saglabāšanā, ka jūs esat reliģisks fanātiķis un ka viņam jāiejaucas notikumu gaitā, lai aizsargātu jūsu bērnu.

²¹ Tiesai ir svarīgi zināt, ka jūs, lai gan stingras reliģiskas pārliecības dēļ nepiekrītat asins pārliešanai, neatsakāties no medicīniskās palīdzības. Tiesnesim jāpārliecinās, ka jūs neizturaties nolaidīgi pret vecāku pienākumiem, bet mīlat savu bērnu un vēlaties, lai viņš tiktu ārstēts. Jūs vienkārši nepiekrītat, ka asins pārliešanai piedēvētās priekšrocības atsver potenciāli nāvējošos riska faktorus un iespējamos sarežģījumus, īpaši gadījumos, kad ir pieejamas medicīniskas alternatīvas, kurām nav šādu riska faktoru.

²² Ja situācija to prasa, jūs varētu darīt tiesnesim zināmu, ka viens ārsts uzskata asins pārliešanu par nepieciešamu, bet ārstu viedokļi mēdz atšķirties un jūs vēlētos, lai jums tiktu dota iespēja sameklēt tādu ārstu, kas jūsu bērna aprūpē izmantos plaši pieejamās bezasins ārstēšanas metodes. Varbūt komiteja saziņai ar slimnīcām jums jau ir palīdzējusi atrast šādu ārstu, kas ir gatavs ārstēt jūsu bērnu bez asins pārliešanas un kas var sniegt vērtīgu liecību tiesā, piemēram, pa tālruni. Saziņas komitejas locekļi, visticamāk, var piedāvāt tiesnesim (vai pat ārstam, kas vēlas iegūt tiesas rīkojumu par asins pārliešanu) medicīniska satura rakstus, kuros aprakstīts, kā jūsu bērna slimību var sekmīgi ārstēt bez asins pārliešanas.

²³ Kad tiesas rīkojums tiek izdots steigā, tiesneši bieži nav ņēmuši vērā daudzos ar asins pārliešanu saistītos riska faktorus, piemēram, iespēju saslimt ar AIDS, hepatītu, kā arī citas briesmas. Jūs varat vērst tiesneša uzmanību uz šiem faktoriem, kā arī paskaidrot, ka jūs kā kristietis citas personas asiņu izmantošanu jūsu bērna dzīvības uzturēšanai uzskatītu par nopietnu Dieva likuma pārkāpumu un ka piespiedu asins pārliešana jūsu bērnam būtu pielīdzināma izvarošanai. Jūs un jūsu bērns (ja viņš ir pietiekami vecs, lai viņam būtu sava pārliecība) varat paskaidrot, ka izjūtat riebumu pret šādu uzbrukumu ķermenim, un lūgt tiesnesim nedot rīkojumu pārliet asinis un atļaut ārstēt jūsu bērnu ar bezasins metodēm.

²⁴ Ja jūs spēsiet pienācīgi aizstāvēt savu nostāju, tiesneši varēs labāk saprast otras puses — tas ir, jūsu, vecāku — viedokli. Tādā gadījumā viņi nesteigsies dot rīkojumu veikt asins pārliešanu. Dažreiz tiesneši ir nopietni ierobežojuši ārsta tiesības pārliet asinis, piemēram, pieprasot, lai vispirms tiktu apsvērti bezasins ārstēšanas paņēmieni, vai ir devuši vecākiem iespēju sameklēt ārstus, kas ir gatavi nepārliet asinis.

²⁵ Runājot ar tiem, kas cenšas jums uzspiest asins pārliešanu, ir svarīgi neradīt ne mazāko iespaidu, ka jūsu pārliecība ir mazinājusies. Reizēm tiesneši (un ārsti) jautā, vai vecāki nevarētu nodot viņiem atbildību par lēmumu pārliet asinis, jo uzskata, ka tas varētu nomierināt vecāku sirdsapziņu. Taču visiem ir jāzina, ka jums kā vecākiem ir pienākums darīt visu iespējamo, lai nepieļautu asins pārliešanu. Šādu pienākumu jums ir uzticējis Dievs, un to nevar nodot nevienam citam.

²⁶ Tāpēc, kad runājat ar ārstiem un tiesnešiem, jums jāspēj izklāstīt savu nostāju skaidri un pārliecinoši. Ja tiesa tomēr dod rīkojumu veikt asins pārliešanu, joprojām aiciniet ārstu nepārliet asinis un izmantot bezasins ārstēšanas paņēmienus. Centieties panākt, lai viņš iepazītos ar medicīniska satura rakstiem un ieteikumiem, ko var dot citi ārsti, kuri ir ar mieru izteikt savu viedokli par to, kā jūsu bērnu varētu ārstēt bez asins pārliešanas. Ir bijuši gadījumi, kad šķietami nepiekāpīgs ārsts ir iznācis no operāciju zāles un ar lepnumu paziņojis, ka nav pārlējis asinis. Tāpēc nekad nepadodieties, pat ja ir izdots tiesas rīkojums pārliet jūsu bērnam asinis. (Skat. rubriku ”Lasītāju jautājumi” Sargtorņa 1991. gada 15. jūnija numurā, angļu un krievu val.)

²⁷ Atcerieties Jēzus vārdus: ”Sargaities no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās.. un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību.” Lai mēs šādās situācijās varētu gūt mierinājumu, Jēzus piebilda, ka svētais gars mums palīdzēs atcerēties, ko būtu vislabāk sacīt. (Mat. 10:16—20.)

²⁸ ”Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz to Kungu.” (Sal. Pam. 16:20.) Vecāki, jau laikus gatavojieties, lai kritiskā situācijā spētu pasargāt savu bērnu no asins pārliešanas, kas aptraipa cilvēku garīgi. (Sal. Pam. 22:3.) Bērni, paklausiet tam, ko vecāki jums māca, gatavojoties nepieļaut asins pārliešanu, un ņemiet vērā viņu teikto. Visiem ģimenes locekļiem ir vajadzīga stingra apņēmība atturēties no asins lietošanas, lai viņiem ”labi klātos”, jo tā var iegūt Jehovas labvēlību un saņemt viņa svētības. (5. Moz. 12:23—25.)

[Zemsvītras piezīme]