Regulāra kalpošana nes svētības
1 Mums daudz kas ir jādara regulāri, lai mēs varētu labi justies fiziskā ziņā. Ja mēs tā nerīkotos, mēs noteikti izjustu sekas. Līdzīgi ir garīgā ziņā: ja mēs pastāvīgi neapmierinām savas garīgās vajadzības, mūsu ticība var vājināties un mūsu teokrātiskā darbība varētu kļūt neregulāra. Vai mēs apmeklējam visas sapulces un rūpīgi ievērojam personiskās studēšanas plānu, tā stiprinādami savu garīgumu un mācīdamies prasmīgi sludināt labo vēsti? (2. Tim. 3:16, 17; 2. Kor. 3:5, 6.) Vai mēs apņēmīgi rīkojamies, lai regulāri piedalītos tīruma kalpošanā?
2 Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!” (Ps. 96:2.) Ne visi no mums var piedalīties tīruma kalpošanā katru dienu, bet vai nebūtu saprātīgi censties katru nedēļu, ja vien iespējams, ieplānot laiku sludināšanai? Pāvils ne tikai atzina, ka ’sludināt evaņģēliju’ ir viņa pienākums, bet arī ļoti vēlējās stāstīt citiem labo vēsti par Valstību. (1. Kor. 9:16; Rom. 1:15.) Vai arī mēs uzskatām iespēju katru nedēļu piedalīties tīruma kalpošanā par savu pienākumu un nenovērtējamu priekšrocību? Vai mēs jūtamies tāpat kā Pēteris un Jānis, kas nelokāmi teica: ”Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.”? (Ap. d. 4:20.)
3 Dažādu iemeslu dēļ daži brāļi un māsas pat vairākus mēnešus nav nemaz piedalījušies tīruma kalpošanā. Tas ir satraucoši, tāpēc ka garīgo spēku mēs varam saglabāt tikai tad, ja apliecinām savu ticību, stāstīdami citiem labo vēsti. (Rom. 10:9, 10.) Tāpat kā muskuļi ir pastāvīgi jānodarbina, lai tie paliktu stipri, mums jāstāsta par savu ticību, lai tā saglabātos nelokāma. Ja mēs regulāri runājam ar citiem par Valstību, patiesība iespiežas dziļi mūsu sirdī.
4 Pastāv vēl kāds iemesls, kāpēc mums nepārtraukti jāapliecina sava ticība, — šāda rīcība aizsargā mūs pret Sātana neatlaidīgajiem centieniem caururbt mūsu garīgās bruņas ar viņa ugunīgajām bultām. (Efez. 6:16.) Ja bruņas netiek lietotas un koptas, tās var sarūsēt un mūs vairs neaizsargās. Uzskaitījis, no kā sastāv mūsu bruņas, Pāvils mudina: ”Ņemiet arī.. gara zobenu, tas ir Dieva vārdu.” (Efez. 6:17.) Tērpušies garīgajās bruņās un izmantodami gara zobenu, mēs, bez šaubām, varam gūt uzvaru.
5 Katrā draudzē ar iejūtību cenšas palīdzēt ikvienam, kas kādu iemeslu dēļ nepiedalās tīruma kalpošanā regulāri. (Efez. 4:11—15.) Draudzes sekretāram ik mēnesi jāiedod katram grāmatstudijas vadītājam saraksts ar to sludinātāju vārdiem, kuri no viņa grupas nav nodevuši pārskatus par tīruma kalpošanu. Grāmatstudiju vadītāji pievērsīs īpašu uzmanību šo sludinātāju garīgajām vajadzībām un piedāvās viņiem palīdzību — vai nu paši ieplānos doties ar viņiem tīruma kalpošanā, vai norunās, ka to darīs kāds cits. Protams, kalpošanas pārraugs sadarbosies ar grāmatstudiju vadītājiem un darīs visu nepieciešamo, lai draudzē pēc iespējas mazāk būtu neregulāru sludinātāju. Vienmēr paturēsim prātā, ka par to, vai regulāri piedalāmies mums uzticētajā darbā, esam atbildīgi Jehovam. (Salīdzināt Psalms 61:9.)
6 Ja stingri ievērosim grafiku, kurā paredzēts regulāri piedalīties tīruma kalpošanā, mēs saņemsim daudz svētību. Mēs gūsim labākas sekmes, jo, pastāvīgi sludinot, iemācīsimies aizvien prasmīgāk pastāstīt labo vēsti. Tas viesīs mūsos prieku un vēlēšanos tiekties pēc jaunām privilēģijām. Varbūt mēs spēsim izbrīvēt laiku kalpošanai par palīgpionieri un vēlāk par pionieri. Brāļiem, kas katru mēnesi kārtīgi piedalās tīruma kalpošanā, ar laiku draudzē var tikt uzticēti papildu pienākumi. Regulāra kalpošana patiesi nes svētības.
7 ”Dienu no dienas” kopīgi strādādami, lai pabeigtu Jehovas uzdoto darbu, mēs izjutīsim prieku, ko dod nesavtība, un iegūsim garīgo spēku, kas mums nepieciešams, lai izturētu līdz galam. (Ap. d. 20:35; Mat. 24:13.)