Vai jūs zināt?

Vai senajā Izraēlā, kārtojot tiesiskus strīdus, kas bija saistīti ar ikdienišķām situācijām, tika izmantoti Mozus bauslībā ietvertie principi?

JĀ, DAŽKĀRT tas noteikti tā bija. Aplūkosim kādu piemēru. 5. Mozus 24:14, 15 ir rakstīts: ”Neapspied trūcīgu algādzi un nabagu, vai nu viņš ir no taviem brāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā zemē.. ..ka tad viņš nesauc uz To Kungu par tevi un ka tas tad tev nekļūst par grēku.”

Netālu no Ašdodas tika atrasta kāda sūdzība par šādu situāciju. Šī sūdzība ir datēta ar septīto gadsimtu pirms mūsu ēras. Iespējams, to ir rakstījis kāds laukstrādnieks, kas, pēc visa spriežot, tika apsūdzēts par to, ka nenodeva prasīto labības daudzumu. Šajā dokumentā, kas rakstīts uz māla lauskas, teikts: ”Pēc tam, kad pirms dažām dienām jūsu kalps [prasītājs] pabeidza noliktavā novietot ražu, ieradās Hošajāhu Šobajs un paņēma jūsu kalpa [prasītāja] virsdrēbes. [..] Visi mani darbabiedri, kas saules karstumā strādāja tīrumā ar mani, apliecinās.., ka es runāju patiesību. Es neesmu vainojams nekādā pārkāpumā. [..] Ja pārvaldnieks neuzskata par savu pienākumu nosūtīt atpakaļ sava kalpa virsdrēbes, izdariet to aiz līdzjūtības! Jūs nedrīkstat ciest klusu, kad jūsu kalps ir palicis bez virsdrēbēm.”

Šis lūgums ”mums stāsta par kaut ko vairāk nekā tikai par kāda strādnieka izmisīgajiem centieniem dabūt atpakaļ [savas virsdrēbes]”, paskaidro vēsturnieks Saimons Šama. ”Tas mums ļauj secināt, ka prasītājs kaut ko zināja par bauslības norādījumiem, īpaši par tiem, kas atrodami 3. Mozus grāmatā un 5. Mozus grāmatā, kur tika nosodīta skarba izturēšanās pret nabadzīgiem cilvēkiem.”