Vai jūs atceraties?

Vai jūs uzmanīgi lasījāt pēdējos Sargtorņa numurus? Pārbaudiet, vai jūs varat atbildēt uz šiem jautājumiem.

Par kādiem grēkiem Jēzus runāja, dodams padomu, kas rakstīts Mateja 18:15—17?

Jēzus runāja par situāciju, ko abas iesaistītās puses var nokārtot savā starpā. Tomēr izdarītais grēks ir pietiekami nopietns, un gadījumā, ja netiek rasts risinājums, cilvēks ir pelnījis, ka viņu izslēdz no draudzes. Pie šādiem grēkiem pieder, piemēram, apmelošana, kas grauj otra cilvēka reputāciju, un darbības, kas saistītas ar krāpšanu. (w16.05, 7. lpp.)

Kā panākt, lai Bībeles lasīšana būtu saturīgāka?

Centīsimies pareizi noskaņot prātu, attiecināsim lasīto uz savu dzīvi, pārdomāsim noteiktus jautājumus, piemēram: ”Kā es varu likt lietā uzzināto, lai palīdzētu citiem?”, kā arī izmantosim pieejamos pētīšanas palīglīdzekļus, lai gūtu vairāk informācijas par apskatāmo materiālu. (w16.05, 24.—​26. lpp.)

Ko simbolizē Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļā minētais vīrs ar rakstāmajiem rīkiem un seši vīri, kam rokās ir ”graujamie ieroči”?

Kā mēs esam sapratuši, tie attēlo debesu pulkus, kas bija iesaistīti Jeruzālemes nopostīšanā un kas tiks izmantoti, lai iznīcinātu ļauno pasauli Armagedonā. Pravietojuma mūsdienu piepildījumā vīrs ar rakstāmrīkiem attēlo Jēzu Kristu, kas atzīmē cilvēkus glābšanai. (w16.06, 16., 17. lpp.)

Kādi faktori ir apdraudējuši Bībeles pastāvēšanu?

Bībeles pastāvēšanu ir apdraudējuši vairāki faktori. Pirmkārt, tā tika rakstīta uz neizturīgiem materiāliem, piemēram, uz papirusa un pergamenta. Otrkārt, politiskie un reliģiskie vadītāji ir centušies to iznīcināt. Treškārt, daudzi ir mēģinājuši sagrozīt Bībeles tekstu. (wp16.3, 4.—​7. lpp.)

Kā ir iespējams vienkāršot savu dzīvi?

Nosakiet, kādas ir jūsu vajadzības, un atsakieties no nevajadzīgiem tēriņiem. Sastādiet reālistisku budžetu. Atbrīvojieties no mantām, kuras netiek izmantotas, un nomaksājiet visus parādus. Saīsiniet darba laiku un plānojiet, kā paplašināt savu kalpošanu. (w16.07, 10. lpp.)

Kas, saskaņā ar Bībeli, ir daudz vērtīgāks par zeltu un sudrabu?

Ījaba grāmatas 28. nodaļas 12. un 15. pantā ir lasāms, ka gudrība, ko dod Dievs, ir daudz vērtīgāka par zeltu un sudrabu. Tiecoties pēc šādas gudrības, mums jācenšas palikt pazemīgiem un saglabāt stipru ticību. (w16.08, 18., 19. lpp.)

Vai ir pieņemami, ka mūsdienās brāļi nēsā bārdu?

Dažās kultūrās arī cienījamiem sabiedrības locekļiem mēdz būt bārda, un, ja kādam brālim ir labi kopta bārda, tā nenovērš uzmanību no viņa sludinātās vēsts par valstību. Tomēr arī šajās kultūrās daudzi brāļi izlemj nenēsāt bārdu. (1. Kor. 8:9.) Citās zemēs un kultūrās netiek atzīts par pieņemamu, ka patiesā Dieva kalpiem būtu bārda. (w16.09, 21. lpp.)

Kāpēc var ticēt Bībeles vēstījumam par Dāvida cīņu ar Goliātu?

Goliāts bija vien nepilnus 20 centimetrus garāks nekā pēc oficiālām ziņām garākais cilvēks mūsu laikos. Savukārt Dāvids ir reāla vēsturiska persona. To apliecina sens uzraksts, kurā ir minēts ”Dāvida nams”. Turklāt par Dāvidu kā par reālu personu runāja Jēzus. Precīzie apraksti par šo cīņas vietu sakrīt ar informāciju par šo apvidu. (wp16.4, 13. lpp.)

Kāpēc var teikt, ka gudrība nav tas pats, kas zināšanas vai sapratne?

Cilvēks, kas uzkrāj informāciju un apkopo faktus, iegūst zināšanas. Sapratne piemīt tam, kurš saskata faktu savstarpējo saistību. Bet gudrs cilvēks ir tāds, kas sasaista zināšanas ar sapratni un to visu izmanto, lai panāktu vēlamo iznākumu. (w16.10, 18. lpp.)