Augstsirdīgi piedodiet

BĪBELES PRINCIPS. ”Vienmēr.. augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru. Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:13.)

Ko tas nozīmē. Bībelē grēks ir salīdzināts ar parādu un piedošana — ar parāda atlaišanu. (Lūkas 11:4.) Kādā Jaunās Derības vārdnīcā teikts, ka grieķu vārds, kas tulkots ”piedot”, nozīmē ”atlaist parādu, nepieprasot tā nomaksu”. Tātad, ja mēs piedodam kādam, kas mūs ir sāpinājis, mēs negaidām, ka viņš mums kaut kā atlīdzinās. Tas nenozīmē, ka mēs attaisnojam nepareizo rīcību vai ignorējam faktu, ka mums ir nodarīta pārestība. Piedodot mēs atbrīvojamies no aizvainojuma, kaut arī mums varbūt ir pamatots ”iemesls sūdzēties”.

Vai tas ir noderīgi mūsdienās? Mēs visi esam grēcīgi, tāpēc bieži vien rīkojamies aplami. (Romiešiem 3:23.) Mums jābūt gataviem piedot citiem, jo agri vai vēlu mums pašiem būs vajadzīga piedošana. Turklāt, kad mēs piedodam kādam, mēs tikai iegūstam. Kādā ziņā?

Ja paturam sevī dusmas un aizvainojumu un nepiedodam otram cilvēkam, mēs paši sev nodarām pāri, jo šīs negatīvās emocijas mums laupa prieku, mūs nomāc un pat kaitē veselībai. Dr. med. Joiči Čida un psiholoģijas profesors Endrū Steptovs žurnālā Journal of the American College of Cardiology rakstīja: ”Jaunākie pētījumi liecina, ka pastāv tieša saikne starp dusmām, naidu un KSS [koronāro sirds slimību].”

Savukārt gatavība piedot daudzējādi nāk par labu. Kad mēs piedodam, mēs veicinām mieru un saskaņu un saglabājam labas attiecības ar citiem. Vēl svarīgāk ir tas, ka tādā veidā mēs līdzināmies Dievam, kas augstsirdīgi piedod cilvēkiem, kuri nožēlo savas kļūdas un pārkāpumus, un kas vēlas, lai mēs rīkotos tāpat. (Marka 11:25; Efesiešiem 4:32; 5:1.)