Lasītāju jautājumi
Ko nozīmē vārdi, ka ”Viņa svēto nāve ir dārga tā Kunga acīs”?
▪ Dieva iedvesmots, psalmu sacerētājs teica: ”Viņa svēto nāve ir dārga tā Kunga acīs.” (Ps. 116:15.) Jehovam ir ļoti vērtīga katra viņa uzticamā kalpa dzīvība. Tomēr tikko citētajā pantā ir runa par kaut ko vairāk nekā par viena atsevišķa cilvēka nāvi.
Sakot piemiņas runu kāda kristieša bērēs, nebūtu piemēroti attiecināt 116. psalma 15. pantu uz mirušo cilvēku, kaut arī viņš būtu bijis uzticams Jehovas kalpotājs. Kāpēc tā? Tāpēc, ka psalmu sacerētāja vārdiem ir plašāka jēga. Tajos ietverta doma, ka Dievam visu viņa uzticīgo kalpu nāve būtu pārāk dārga, lai viņš to pieļautu. (Sk. Psalmu 72:14; 116:8.)
116. psalma 15. pants apstiprina, ka Jehova nepieļaus, lai tiktu iznīcināti viņa uzticīgie kalpi kā grupa. Kā atklāj Jehovas liecinieku mūsdienu vēsture, Dieva kalpi ir izturējuši smagus pārbaudījumus un vajāšanas, un tas pierāda, ka Dievs nekad nepieļaus savas tautas iznīcināšanu.
Jehovam piemīt neierobežots spēks, un viņš vienmēr piepilda savus nodomus, tāpēc viņš spēj pasargāt savu tautu. Ja Dievs pieļautu, ka viņa tauta tiek iznīcināta, tas liktu domāt, ka viņa ienaidnieki ir varenāki par viņu. Turklāt tādā gadījumā Jehovas nodoms, ka zemi apdzīvos viņam uzticīgi ļaudis, neīstenotos — taču tas ir pilnīgi neiedomājami. (Jes. 45:18; 55:10, 11.) Kalpošana Jehovam uz zemes apstātos, ja vairs nebūtu cilvēku, kas Jehovu pielūdz viņa izcilā garīgā tempļa pagalmos uz zemes. Tad vairs nebūtu pamata ”jaunajai zemei” — taisnīgu cilvēku sabiedrībai, kas dzīvotu ”jauno debesu” pakļautībā. (Atkl. 21:1.) Arī Kristus tūkstoš gadu valdīšana nepienāktu, ja uz zemes nebūtu neviena valstības pavalstnieka. (Atkl. 20:4, 5.)
Ja Dievs pieļautu, ka viņa ienaidnieki noslauka no zemes virsas visus viņa kalpus, tiktu mesta ēna uz viņa — Visuma Augstākā valdnieka — stāvokli un reputāciju. Sevis paša un sava svētā vārda dēļ Jehova nepieļaus, ka viņa uzticīgie kalpi kā grupa iet bojā. Turklāt, tā kā Dieva rīcība nekad nav netaisna, viņš vienmēr sargās savu tautu, kas viņam uzticīgi kalpo. (5. Moz. 32:4; 1. Moz. 18:25.) Visu viņa kalpu iznīcināšana būtu pretrunā ar Bībelē teikto: ”Tas Kungs Savu tautu neatmetīs Sava lielā Vārda dēļ.” (1. Sam. 12:22, LB-65r.) Nav šaubu: ”Tas Kungs neatstums savu tautu un neatstās savu mantojumu.” (Ps. 94:14.)
Cik gan mierinoši ir zināt, ka Jehovas kalpi nekad nepazudīs no zemes! Tāpēc vienmēr būsim uzticīgi Dievam un paļausimies uz viņa solījumu: ”Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir tā Kunga kalpu mantojums un mana svētība, kas tos pavadīs.” (Jes. 54:17.)
[Izceltais teksts 22. lpp.]
Dievs nekad nepieļaus, ka viņa tauta tiek iznīcināta