Tuvosimies Dievam
Dievs uzklausa lūgšanas
VAI Dievs Jehova atbild uz savu uzticamo kalpu dedzīgajām lūgšanām? Bībeles panti, kas vēstī par kādu vīru, vārdā Jabecs, liecina, ka Jehova patiesi ir Dievs, kas ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Ieskats Jabeca dzīvē ir atrodams negaidītā kontekstā, proti, Pirmās Laiku grāmatas sākumā, kur ir apkopoti raduraksti. Pievērsīsim uzmanību, kas par Jabecu ir stāstīts šīs grāmatas 4. nodaļas 9. un 10. pantā.
Par Jabecu mēs zinām tikai to, kas ir lasāms šajos divos pantos. Kā teikts 9. pantā, viņa māte bija ”nosaukusi viņa vārdu Jabecs, sacīdama: ”Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.””a Kāpēc viņa deva dēlam šādu vārdu? Vai viņa bija cietusi neparasti lielas dzemdību sāpes? Vai varbūt viņa bija atraitne, kas pārdzīvoja, ka viņas vīrs nepieredz bērna nākšanu pasaulē? Bībelē uz šo jautājumu nav sniegta atbilde. Taču vēlāk, kad Jabecs pieauga, viņa mātei bija iemesls lepoties ar savu dēlu. Arī Jabeca brāļi droši vien bija godājami cilvēki, bet ”Jabecs bija godā pārāks par saviem brāļiem”.
Jabecs bija dedzīgs savās lūgšanās. No viņa lūgšanas, kas pierakstīta Bībelē, var redzēt, ka Jabecs vispirms lūdza, lai Dievs viņu svētītu. Pēc tam viņš izteica trīs konkrētus lūgumus, kas atspoguļo viņa stipro ticību.
Pirmkārt, Jabecs lūdza: ”Kaut Tu.. paplašinātu manus robežu apgabalus!” (10. pants.) Šis cienījamais vīrs nekāroja sagrābt zemi, kas piederēja kādam citam. Sakot Dievam šo kvēlo lūgšanu, Jabecs, visticamāk, domāja vairāk par cilvēkiem nekā par zemi. Jabecs acīmredzot lūdza Dievam paplašināt viņa zemes robežas miermīlīgā ceļā, lai tur varētu dzīvot vairāk dievbijīgu cilvēku, kas pielūgtu patieso Dievu.b
Otrkārt, Jabecs lūdza, lai Dieva ”roka” būtu ar viņu. Par Dieva roku ir nosaukts Dieva spēks, ko viņš liek lietā, lai palīdzētu saviem kalpiem. (1. Laiku 29:12.) Lai saņemtu to, ko viņš karsti vēlējās, Jabecs vērsās pie Dieva, kura roka nav par īsu, lai palīdzētu tiem, kas apliecina ticību viņam. (Jesajas 59:1.)
Treškārt, Jabecs lūdza: ”Kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Domājams, Jabecs neprasīja, lai visas nelaimes viņam paietu secen. Vārdi ”ka man nebūtu jācieš sāpes”, iespējams, norāda, ka Jabecs lūdza, lai ļaunums viņu nenomāktu.
Jabeca lūgšana atklāj, cik dziļi viņam rūpēja patiesā Dieva pielūgsme un cik stipra bija viņa ticība un paļāvība uz Jehovu — Dievu, kas uzklausa lūgšanas. Kā Jehova atsaucās uz Jabeca lūgumu? Īsais vēstījums par Jabecu beidzas ar vārdiem: ”Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis.”
Dievs nav mainījies — viņš joprojām uzklausa savu kalpu lūgšanas un labprāt atsaucas uz tām. Visi, kas viņam tic un paļaujas uz viņu, var būt droši: ”Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Jabeca vārds acīmredzot ir atvasināts no saknes ar nozīmi ”sāpēt”.
b Targumos, ebreju Svēto Rakstu pārstāstos, Jabeca vārdi ir pārfrāzēti šādi: ”Svētī mani ar bērniem un paplašini manas robežas ar mācekļiem.”