Dievs, kas piedod labprāt
”TU, KUNGS, esi laipnīgs un piedodi labprāt.” (Ps. 86:5.) Ar šādiem saviļņojošiem vārdiem Bībelē ir apliecināts, ka Dievs Jehova ir gatavs piedot mūsu pārkāpumus. Kāds notikums apustuļa Pētera dzīvē skaidri parāda, ka Jehova ir ”bagāts žēlastībā” un piedod labprāt. (Jes. 55:7.)
Pēteris bija viens no tuvākajiem Jēzus biedriem, tomēr naktī pirms Jēzus nāves viņš padevās bailēm un izdarīja nopietnu grēku. Pagalmā pie mājas, kur nelikumīgi tika tiesāts Jēzus, Pēteris daudzu cilvēku priekšā noliedza, ka pazīst Jēzu, — turklāt nevis vienu, bet veselas trīs reizes. Kad viņš trešo reizi bija kaismīgi apgalvojis, ka nepazīst Jēzu, Jēzus ”pagriezās un uzlūkoja Pēteri”. (Lūk. 22:55—61.) Var tikai iedomāties, kā jutās Pēteris, pamanījis Jēzus skatienu. Aptvēris sava grēka smagumu, viņš sāka raudāt. (Marka 14:72.) Nožēlas pārņemto apustuli droši vien mocīja jautājums, vai Dievs viņam piedos to, ka viņš trīs reizes bija noliedzis savu Kungu.
Pēc augšāmcelšanas Jēzus runāja ar Pēteri, un šī saruna izgaisināja visas šaubas par to, vai Pēterim ir piedots. Jēzus nerunāja ar viņu asi un nosodoši, bet gan vienkārši pajautāja: ”Vai tu mani mīli?” Pēteris atbildēja: ”Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!” Jēzus viņam sacīja: ”Gani manus jērus!” Tad viņš atkārtoja savu jautājumu, un Pēteris viņam atbildēja to pašu, ko pirmajā reizē, tikai, iespējams, ar vēl lielāku pārliecību. Jēzus atkal viņam sacīja: ”Gani manas avis.” Pēc tam Jēzus vēl trešo reizi vaicāja Pēterim: ”Vai tu mani mīli?” Tad Pēteris noskuma un teica: ”Kungs, tu zini visas lietas, tu zini, ka es tevi mīlu.” Jēzus atbildēja: ”Gani manas avis!” (Jāņa 21:15—17.)
Kāpēc Jēzus uzdeva jautājumus, uz kuriem viņš jau zināja atbildi? Viņš varēja redzēt, kas ir cilvēka sirdī, tāpēc viņš zināja, ka Pēteris viņu mīl. (Marka 2:8.) Uzdodot šos jautājumus, Jēzus Pēterim deva iespēju trīs reizes apliecināt savu mīlestību. Ar vārdiem ”Gani manus jērus!” un ”Gani manas avis!” Jēzus savam nožēlas pārņemtajam apustulim apstiprināja, ka joprojām tam uzticas. Vēl vairāk, viņš tam uzdeva rūpēties par pašu dārgāko, kas viņam piederēja, — par viņa dārgajiem sekotājiem, viņa avīm. (Jāņa 10:14, 15.) Pēteris noteikti jutās atvieglots, saprazdams, ka nav zaudējis Jēzus uzticību.
Ir skaidrs, ka Jēzus piedeva savam apustulim, kas bija grēkojis, taču to nožēloja. Tā kā Jēzus pilnībā atspoguļoja sava Tēva īpašības un rīcības veidu, var droši secināt, ka arī Jehova Pēterim bija piedevis. (Jāņa 5:19.) Jehova nevilcinās piedot, viņš ir žēlsirdīgs Dievs, kas labprāt piedod cilvēkam, kurš ir grēkojis, bet nožēlo savu pārkāpumu. Vai gan nav mierinoši to zināt?