Kāpēc darīt to, kas ir pareizs?

KĀDS izglītots cilvēks reiz sacīja: ”Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.” Kāpēc šim cilvēkam, par spīti viņa labajai gribai, ne vienmēr izdevās darīt to, kas ir pareizs? Viņš paskaidroja: ”Tad nu šādu likumu es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas karo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” (Romiešiem 7:18, 19, 21—23.)

Šos vārdus gandrīz pirms divtūkstoš gadiem uzrakstīja apustulis Pāvils, paskaidrodams, kāpēc cilvēkiem ir tik grūti darīt to, kas ir labs. Lai turētos pie pareiziem principiem, it īpaši nelabvēlīgos apstākļos, ir vajadzīgs morāls spēks. Tāpēc rodas jautājums: kādēļ būtu jācenšas rīkoties pareizi?

Bībelē ir stāstīts par to, kāda nākotne gaida cilvēkus, kas cenšas dzīvot taisnīgi un turēties pie pareiziem principiem. 37. psalma 37. un 38. pantā var lasīt: ”Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies. Bet grēcinieki visi kopā iznīks, un bezdievīgo pēcnācēji tiks izdeldēti.” Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas 21. un 22. pantā ir teikts: ”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.”

Kaut arī šie un citi Bībelē atrodamie solījumi ir labs pamudinājums rīkoties tā, lai patiktu Dievam, tie neatklāj galveno iemeslu, kāpēc tas būtu jādara. Šis iemesls ir saistīts ar kādu jautājumu, kas skar ikvienu saprātīgu būtni. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kas tas ir par jautājumu un kā tas ietekmē ikvienu no mums.