Daniels un viņa kongresa dalībnieka kartīte

JĒZUS reiz norāja paštaisnos reliģiskos vadītājus, kas bija sašutuši, redzēdami, ka mazi zēni ļaužu priekšā slavē Dievu. Jēzus viņiem jautāja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši: ”No bērniņu un zīdaiņu mutes tu sev slavu sagādājis?”” (Mateja 21:15, 16.)

Kāds gadījums ar sešgadīgu zēnu, vārdā Daniels, kas kopā ar ģimeni apmeklē sapulces vienā no Vācijas krievu valodas draudzēm, apliecina, ka arī mūsdienās ir bērni, kas vēlas slavēt Dievu Jehovu. Daniels ar savu māti un māsu bija aizbraucis uz Jehovas liecinieku kongresu Dīsburgā, un tā bija pirmā reize, kad viņu ģimene apmeklēja tik lielu kongresu. Viss viņiem bija jauns — viesnīca, lielais apmeklētāju pulks, trīs dienas, kas pavadītas, sēžot un klausoties, kristīšana un, protams, uzvedums. Daniela uzvedība kongresā bija priekšzīmīga.

Nākamajā pirmdienā pēc kongresa, kad ģimene bija atgriezusies mājās, Daniels agri no rīta cēlās, lai ietu uz bērnudārzu. Bet kas viņam joprojām bija piesprausts pie apģērba? Tā bija viņa kongresa dalībnieka kartīte! Māte Danielam paskaidroja, ka kongress jau ir beidzies un kartīti var ņemt nost, taču Daniels atbildēja: ”Es gribu, lai visi redz, kur es esmu bijis, un uzzina, ko esmu iemācījies.” Tāpēc Daniels bērnudārzā visu dienu ar lepnumu nēsāja savu kartīti. Kad audzinātāja jautāja, kas tā ir par kartīti, zēns viņai izstāstīja, ko bija dzirdējis un redzējis kongresā.

Šādi rīkodamies, Daniels ir sekojis tūkstošiem zēnu un meiteņu paraugam, kuri gadsimtu gaitā ir slavējuši Jehovu ļaužu priekšā.