”Paši senākie zināmie Bībeles citāti”
PIRMS divdesmit pieciem gadiem Izraēlas arheologi atklāja kaut ko īpaši vērtīgu. Jeruzalemē, Hinoma ielejas nogāzēs atraktā apbedījumu alā viņi atrada divas mazas saritinātas sudraba plāksnītes, uz kurām bija rakstīti Bībeles teksti. Plāksnītes tika datētas ar laiku pirms 607. gada p.m.ē., kad babilonieši nopostīja Jeruzalemi. Uz tām bija rakstīta daļa no 4. Mozus grāmatas 6. nodaļas 24. līdz 26. pantā lasāmajiem svētīšanas vārdiem, un uz abām plāksnītēm vairākas reizes bija sastopams arī Dieva personvārds — Jehova. Šos uzrakstus nosauca par ”vecākajiem zināmajiem senās pasaules rakstu pieminekļiem, kuros ir citēti senebreju Bībeles fragmenti”.
Taču daži zinātnieki minēto datējumu apstrīdēja un apgalvoja, ka uzraksti uz plāksnītēm ir tapuši otrajā gadsimtā p.m.ē. Viens no skepticisma iemesliem bija tas, ka mazo plāksnīšu sākotnējo fotogrāfiju kvalitāte neļāva pietiekami sīki analizēt detaļas. Lai atrisinātu šīs nesaskaņas, zinātnieku grupa veica jaunu pētījumu. Viņi izmantoja pašas modernākās fotogrāfijas datortehnoloģijas, lai iegūtu lielas izšķirtspējas digitālos attēlus, un jauno analīžu rezultāti nesen tika publicēti. Ko zinātnieku grupa bija atklājusi?
Pirmām kārtām zinātnieki uzsvēra, ka arheoloģiskie fakti apstiprina sākotnējo datējumu ar laiku pirms Babilonas gūsta. Paleogrāfiskie pētījumi — uzrakstu datēšana pēc burtu formas, stila un novietojuma, kā arī virziena un secības, kādā vilktas burtu līnijas, — arī norādīja uz to pašu laika posmu, proti, septītā gadsimta p.m.ē. beigām. Kad bija izanalizēta arī uzrakstu ortogrāfija jeb pareizrakstība, zinātnieku grupa secināja: ”Ortogrāfiskie dati sakrīt ar arheoloģiskajiem un paleogrāfiskajiem pierādījumiem par uzrakstu izdarīšanas laiku.”
Žurnālā Bulletin of the American Schools of Oriental Research par pētījumiem, kas bija veltīti uzrakstiem uz sudraba plāksnītēm (ko sauc arī par Ketef Hinnoma uzrakstiem), bija teikts: ”Tagad mēs varam apstiprināt secinājumu, ko ir izdarījuši lielākā daļa zinātnieku: uz šīm plāksnītēm esošie uzraksti ir paši senākie zināmie Bībeles citāti.”
[Norādes par attēlu autortiesībām 32. lpp.]
Ala: Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.; plāksnītes: Photograph © Israel Museum, Jerusalem; courtesy of Israel Antiquities Authority