Laba uzvedība nes augļus

KĀDĀ mazā saliņā pie Japānas dienvidu krasta kāda sieviete un viņas trīs bērni sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. To uzzinājuši, citi šīs nomaļās un ļoti konservatīvās vietas iedzīvotāji sāka viņu ignorēt. ”Visvairāk man sāpēja nevis tas, ka viņi ignorēja mani, bet tas, ka viņi izturējās ledaini arī pret manu vīru un bērniem,” stāsta šī sieviete. Tomēr viņa mācīja bērniem, ka Jehovas dēļ viņiem jāturpina laipni sveicināt kaimiņus. (Mateja 5:47, 48.)

Mājās viņa mācīja bērnus būt pieklājīgiem par spīti apkārtējo nelaipnajai attieksmei. Pa ceļam uz karstajiem avotiem, ko ģimene regulāri apmeklēja, bērni automašīnā vingrinājās sveicināties. Ieejot ēkā, viņi vienmēr priecīgi teica: ”Koņičiva!”, kas nozīmē: ”Labdien!” Ģimene turpināja sveicināt visus, ko satika, lai gan kaimiņi joprojām izturējās vēsi. Tomēr cilvēki nevarēja nepamanīt bērnu labās manieres.

Galu galā kaimiņi cits pēc cita sāka atņemt sveicienu. Kad bija pagājuši divi gadi, gandrīz visi mazās pilsētiņas iedzīvotāji, kurā mājoja šī ģimene, atkal ar viņiem sveicinājās. Cilvēki bija sākuši sveicināt arī cits citu un bija kļuvuši draudzīgāki nekā iepriekš. Mēra vietnieks gribēja oficiāli izteikt bērniem atzinību par viņu lomu šajās pārmaiņās, bet māte paskaidroja, ka viņas bērni ir darījuši tikai to, kas kristiešiem ir jādara. Vēlāk salā notika runu konkurss, kurā viens no viņas dēliem pastāstīja, kā māte viņus mācīja pieklājīgi sveicināt citus, lai gan tie izturējās pret viņiem noraidoši. Viņš ieguva pirmo godalgu, un viņa runa tika iespiesta pilsētas avīzē. Šī ģimene ļoti priecājas, ka kristīgo principu ievērošana ir nesusi tik labus augļus. Ja cilvēki ir draudzīgi, ir daudz vieglāk stāstīt viņiem labo vēsti.