Lasītāju jautājumi

Pēc plūdiem Noa izlaida no šķirsta balodi, kurš vēlāk atgriezās ar ”olīvas lapu” knābī. Kur balodis atrada olīvkoka lapu?

Bībelē ir stāstīts, ka ”ūdeņi pieņēmās stiprumā aizvien vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm”. (1. Mozus 7:19.) Kad plūdu ūdeņi bija noplakuši, Noa trīs reizes ar nedēļas starplaiku izlaida no šķirsta balodi. Otrajā reizē, kad balodis atgriezās, ”noplūkta olīvas lapa bija viņa knābī, un Noa tūdaļ noprata, ka ūdeņi zemes virsū bija noskrējuši”. (1. Mozus 8:8—11.)

Tiesa, mūsdienās nav iespējams noskaidrot, cik ilgi noteikti apvidi bija applūduši, jo zemes reljefs plūdos ir mainījies. Visticamāk, ūdens bija pārplūdinājis lielāko zemes daļu tik ilgi, ka daudzi koki aizgāja bojā. Taču acīmredzot bija koki, kuri nezaudēja savu dzīvotspēju, un pēc tam, kad ūdeņi bija atkāpušies, tie dzina jaunas atvases.

Izdevumā The New Bible Dictionary par olīvkoku rakstīts: ”Ja to nocērt, no tā saknēm aug jaunas atvases, un šādi kokam var izaugt kādi pieci jauni stumbri. Arī mirstošs olīvkoks parasti dzen jaunas atvases.” ”Tā dzīvotspēja ir tikpat kā neiznīcināma,” teikts enciklopēdijā The New Schaff-Herzog Encyclopedia of Religious Knowledge. Šodien neviens cilvēks nezina tādas detaļas kā, piemēram, to, cik sāļi bija plūdu ūdeņi, vai kāda bija to temperatūra. Tāpēc nav iespējams droši pateikt, kā tie varēja ietekmēt olīvkokus un pārējo augu valsti.

Savvaļā olīvkoki nevar izdzīvot zemā temperatūrā, kāda ir, piemēram, augstu kalnos. Tie parasti aug apvidos, kas atrodas zemāk par 1000 metriem virs jūras līmeņa un kur vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par 10 grādiem pēc Celsija. ”Tāpēc, ieraugot nesen plūkto lapu, Noa varēja secināt, ka zemākajās ielejās vairs nav ūdens,” teikts grāmatā The Flood Reconsidered. Kad Noa vēl pēc nedēļas atkal izlaida balodi no šķirsta un tas neatgriezās, kļuva skaidrs, ka uz zemes jau ir pietiekami daudz augu un iespējamo apmešanās vietu balodim. (1. Mozus 8:12.)