Ūdens tvertnes, kas nepatur sevī ūdeni

BĪBELES laikos Apsolītajā zemē ūdens glabāšanai tika raktas pazemes tvertnes. Dažos periodos ūdeni varēja dabūt tikai šajās tvertnēs.

Pravietis Jeremija, rakstīdams vienu no Dieva paziņojumiem, runāja par šādām ūdens tvertnēm pārnestā nozīmē: ”Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas [oriģināltekstā vārds ar nozīmi ”tvertne”], caurumainas akas, kas nepatur sevī ūdeni!” (Jeremijas 2:13.)

Izraēlieši bija atmetuši savu Dievu Jehovu, ”dzīvā ūdens avotu”, noslēguši militāras savienības ar pagānu tautām un bija sākuši pielūgt nedzīvus, viltus dievus. Bet, Jeremijas vārdiem runājot, uz to visu varēja paļauties tikpat daudz, cik uz caurumainām ūdens tvertnēm. Nedz militārās savienības, nedz viltus dievi nespēja ne aizsargāt, ne glābt izraēliešus. (5. Mozus 28:20.)

Vai mēs varam kaut ko mācīties no šiem senajiem notikumiem? Tāpat kā tajā laikā, kad dzīvoja Jeremija, arī tagad mūžīgais Dievs Jehova joprojām ir vienīgais dzīvības ūdens Avots. (Psalms 36:10; Atklāsmes 4:11.) Tikai Dievs ar sava Dēla Jēzus Kristus starpniecību var dot cilvēkiem mūžīgu dzīvi. (Jāņa 4:14; 17:3.) Tomēr, līdzīgi Jeremijas laikabiedriem, lielākā daļa mūsdienu cilvēku nepievērš uzmanību Dieva vārdiem un pat izsmej to, kas rakstīts Bībelē. Viņi paļaujas uz sev izdevīgiem politiskiem risinājumiem, tukšiem prātojumiem un uz tādu ideoloģiju un filozofiju, kas noniecina Dievu. (1. Korintiešiem 3:18—20; Kolosiešiem 2:8.) Uz ko paļausieties jūs? Vai uz dzīvā ūdens avotu Jehovu, vai arī uz ”caurumainām tvertnēm”, kas nepatur sevī ūdeni?

[Attēls 32. lpp.]

Kādas dievietes terakota figūriņa, kas atrasta izraēliešu apbedījumu vietā

[Norāde par autortiesībām]

Fotoattēls uzņemts ar Britu muzeja laipnu atļauju