Valstības sludinātāji stāsta

”Tas man ir īsts atklājums”

DOROTA, Jehovas liecinieku pilnas slodzes sludinātāja no Polijas, pavadīja savu četrpadsmitgadīgo dēlu uz kārtējo veselības pārbaudi pie skolas ārsta. Pārbaudes laikā Janīnaa, skolas ārste, Dorotai pavaicāja, kādi ir zēna pienākumi mājās.

”Tajās reizēs, kad man pašai nav laika, dēls gatavo pusdienas visai ģimenei,” atbildēja Dorota. ”Viņš arī tīra māju un palīdz, ja mājās vajag kaut ko salabot. Viņam patīk lasīt, un viņš ir čakls skolnieks.”

”Taisni neticami,” ieteicās Janīna. ”Es šeit strādāju jau divpadsmit gadus, bet neko tādu vēl neesmu dzirdējusi.”

Sapratusi, ka šī varētu būt laba iespēja sludināt, Dorota sacīja: ”Mūsdienās daudzi vecāki neveltī pietiekami daudz uzmanības bērnu audzināšanai. Tāpēc daudziem bērniem trūkst pašcieņas.”

”No kurienes jūs to visu zināt?” jautāja Janīna. ”Lielākā daļa vecāku pat nedomā par šādiem jautājumiem.”

”Šajā ziņā ļoti palīdz Bībele,” atbildēja Dorota. ”Piemēram, saskaņā ar to, kas teikts Piektās Mozus grāmatas 6. nodaļā, no 6. līdz 9. pantam, pirms mācām bērnus, mums jāmācās pašiem. Tas ir loģiski, ka vērtībām, ko mēs vēlamies ieaudzināt savos bērnos, vispirms jābūt mūsu pašu sirdī un prātā.”

”Neticami,” noteica Janīna. ”Nu vienkārši neticami!” Viņa jautāja Dorotai, kādā veidā Bībele tai palīdz audzināt un mācīt bērnus.

”Mēs katru nedēļu kopā ar bērniem studējam Bībeli,” paskaidroja Dorota. ”Mēs izmantojam grāmatu Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildesb.” Tad viņa pastāstīja par grāmatu un pieminēja dažas no tēmām, kas tajā apskatītas.

”Tas man ir īsts atklājums,” sacīja Janīna. ”Vai es varētu redzēt šo grāmatu?”

Aptuveni pēc stundas Dorota vēlreiz iegriezās ārstes kabinetā ar grāmatu rokās.

”Pie kādas reliģijas jūs piederat?” pārlapojusi grāmatu, apjautājās Janīna.

”Es esmu Jehovas lieciniece.”

”Un kā Jehovas liecinieki izturas pret tiem, kas pieder pie citām reliģijām?”

”Tāpat kā es izturos pret jums — ar cieņu,” atbildēja Dorota un piebilda: ”Protams, mēs vēlamies, lai visi cilvēki uzzinātu Bībeles patiesību.”

”Tas mani nomierina,” atzina Janīna.

Sarunas beigās Dorota mudināja Janīnu lasīt Bībeli. Viņa sacīja: ”Tas piešķirs jūsu dzīvei dziļāku jēgu un palīdzēs jūsu darbā.”

”Jūs nudien izraisījāt manī vēlēšanos ķerties pie Bībeles lasīšanas,” Janīna noteica.

Rīkojoties taktiski un izlēmīgi, Dorota ārsta apmeklējuma laikā rada iespēju sekmīgi liecināt par savu ticību. (1. Pētera 3:15.)

[Zemsvītras piezīmes]