Meitenes pacietība atalgojās

Daudzi godprātīgi cilvēki vēlas, lai viņu tuvinieki uzzinātu par Dieva nodomiem un padarītu savu dzīvi laimīgāku. Kad kāds veltī savu dzīvi Dievam, var gadīties, ka šo gudro lēmumu viņam ir palīdzējuši pieņemt citi — gan jauni, gan veci —, kuru labā uzvedība ir iespaidojusi šo cilvēku. To pieredzēja kāda meksikāņu pusaudze, vārdā Heārima, kas Jehovas liecinieku kongresā nodeva brāļiem šādu vēstuli:

”Es vēlos jums pastāstīt, cik ļoti priecīga es esmu un kāpēc es tā jūtos. Pirms astoņpadsmit gadiem, kad manis vēl nebija pasaulē, mani vecāki uzzināja patiesību. Mamma garīgi auga, un vēlāk arī mēs ar brāli sekojām viņas priekšzīmei. Mēs visi kopā lūdzām Jehovu, lai arī tētis nostātos uz dzīvības ceļa. Ir pagājuši astoņpadsmit gadi, un šodien mums ir īpaša diena — mans tētis kristīsies. Es pateicos Jehovam, ka viņš neiznīcināja šo ļauno pasauli, pirms mēs piedzīvojām šo ilgi gaidīto notikumu. Paldies tev, Jehova!”

Gadu gaitā šīs meitenes ģimenes locekļi noteikti domāja par principiem, kas ietverti Dieva iedvesmotajā padomā no 1. Pētera 3:1, 2: ”Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” Turklāt Heārima, bez šaubām, rīkojās saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi 5. Mozus 5:16: ”Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis.” Izmantojot šos principus dzīvē un paļaujoties uz Jehovu, Heārima un viņas ģimene saņēma bagātīgas svētības.