Valstības sludinātāji stāsta

Mūsdienu mocekļi Zviedrijā

VĀRDS ”liecinieks” grieķu valodā ir martir, un no šī vārda vairākās valodās ir radies vārds ar nozīmi ”moceklis” jeb ”tas, kurš apliecina savu ticību ar nāvi”. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā daudzi kristieši liecināja par Jehovu, atdodami dzīvību par savu ticību.

Divdesmitajā gadsimtā Hitlera režīma piekritēji nogalināja vairākus tūkstošus Jehovas liecinieku, kas nevēlējās atteikties no neitralitātes politiskos un nacionālistiskos jautājumos. Arī šie cilvēki, kas mira mocekļu nāvē, ir snieguši citiem iespaidīgu liecību. Par to pirms dažiem gadiem pārliecinājās daudzi Zviedrijas iedzīvotāji.

Atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 50. gadadienu, pēc valdības iniciatīvas visā Zviedrijā tika organizēti plaši pasākumi, kuru mērķis bija pastāstīt cilvēkiem par nacistu noziegumiem kara laikā. Pasākumu kopējais nosaukums bija ”Dzīvā vēsture”, un tajos tika aicināti piedalīties arī Jehovas liecinieki.

Liecinieki izveidoja izstādi ”Aizmirstie holokausta upuri”. Tās atklāšana notika Jehovas liecinieku kongresu namā Strengnesā. Izstādes atklāšanā piedalījās vairāki cilvēki, kas ir pārdzīvojuši nacistu vajāšanas. Viņu atmiņās varēja noklausīties vairāk nekā 8400 cilvēku, kas apmeklēja izstādi tās atklāšanas dienā. Līdz 1999. gada beigām izstādes ekspozīcija bija izrādīta vairāk nekā 100 Zviedrijas muzejos un bibliotēkās, un to bija apmeklējuši apmēram 150 000 cilvēku. Izstādi apmeklēja arī vairākas valsts amatpersonas, kas tai veltīja atzinīgus vārdus.

Neviens cits pasākums, kas saistīts ar Jehovas liecinieku darbību Zviedrijā, nav izpelnījies tādu ievērību un atzinību kā šī izstāde. Daudzi apmeklētāji jautāja izstādes organizētājiem: ”Kāpēc jūs nekad agrāk neesat stāstījuši, kas ar jums notika holokausta laikā?”

Kāda draudze ziņoja par to, ka pēc izstādes organizēšanas viņu pilsētā mājas Bībeles nodarbību skaits palielinājies par 30 procentiem. Kāds Jehovas liecinieks bija uzaicinājis uz izstādi savu darba biedru, kurš to apmeklēja kopā ar paziņu. Pēc tam šī paziņa teica, ka viņai ir grūti izprast, kā var būt tik stipra ticība, ka cilvēks labāk ir ar mieru mirt nekā parakstīt atteikšanos no ticības. Ar šo sievieti izveidojās interesanta saruna, un pēc kāda laika viņa sāka mācīties Bībeli.

Tāpat kā kristieši mūsu ēras pirmajā gadsimtā, viņu sekotāji divdesmitajā gadsimtā ir drosmīgi apliecinājuši, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs, kas ir pelnījis nedalītu uzticību. (Atklāsmes 4:11.)

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Ieslodzītais: Państwowe Muzeum Oświęcim-Brzezinka, courtesy of the USHMM Photo Archives