Henrijs VIII un Bībele

VINSTONS Čērčils savā grāmatā History of the English-Speaking Peoples (2. sējums) rakstīja: ”Reformācija radīja lielas pārmaiņas reliģijas jomā. Bībele kļuva par jaunu autoritāti, kas ietekmēja daudzas sfēras. Vecākā paaudze uzskatīja, ka ir bīstami, ja neizglītotu cilvēku rokās nonāk Svētie raksti, kurus drīkst lasīt vienīgi priesteri.”

Tālāk bija sacīts: ”1535. gada vēlā rudenī pirmo reizi klajā nāca pilni Bībeles izdevumi, ko angļu valodā bija pārtulkojuši Tindals un Kaverdeils, un tie tika iespiesti atkārtoti. Valdība deva norādījumu garīdzniekiem mudināt cilvēkus lasīt Bībeli.” Pēc vairākiem gadsimtiem, kad Anglijas iedzīvotājiem Bībele bija sveša, cilvēkiem pavērās iespēja iepazīt šo grāmatu, turklāt par to parūpējās Henrija VIII valdība, nevis baznīca.a

”Nākamais trieciens veco ideju piekritējiem bija tad, kad valdība lika Parīzē iespiest lielu daudzumu Bībeles izdevumu angļu valodā, kam bija jābūt daudz greznākiem par iepriekšējiem izdevumiem. 1538. gada septembrī tika dots rīkojums katrai draudzei iegādāties vislielākā formāta Bībeli angļu valodā un novietot baznīcā tādā vietā, kur draudzes locekļiem būtu visērtāk to izmantot un lasīt. Seši Bībeles eksemplāri tika novietoti Londonā Sv. Pāvila katedrālē, ko katru dienu piepildīja ļaužu pūlis, kas vēlējās tās lasīt, bet, cik zināms, cilvēki īpaši pulcējās tad, kad atrada kādu, kas varēja pietiekami skaļi lasīt priekšā.”

Diemžēl daudzās valstīs cilvēki neizmanto iespēju regulāri lasīt Bībeli. Un tas ir iemesls bažām, jo vienīgi Bībele ir ”Dieva iedvesta un ir noderīga mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā”. (2. Timotejam 3:16, LB-65r.)

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]

Henrijs VlII: Painting in the Royal Gallery at Kensington, from the book The History of Protestantism (Vol. I)