”Satiksimies Dieva Valstībā”

”Mīļais draugs Rupert! Šodien man tika piespriests nāvessods. Nesēro par mani. Sūtu sirsnīgus sveicienus Tev un visiem mājiniekiem. Satiksimies Dieva Valstībā.”

ŠOS vārdus rakstīja Francs Drozgs 1942. gada 8. jūnijā īsu brīdi pirms tam, kad viņu nošāva nacistu kareivji. Kāpēc viņš tika sodīts ar nāvi?

Kā liecina dokumenti, kas glabājas Nacionālās atbrīvošanās muzejā Slovēnijas pilsētā Mariborā, šis 38 gadus vecais kalējs atteicās iestāties Wehrmannschaft, pusmilitārā vācu vienībā, kas darbojās vācu okupētajā Slovēnijā. Viņš bija Bibelforscher jeb Bībeles pētnieks, kā šajās vietās toreiz sauca Jehovas lieciniekus. Viņš rīkojās saskaņā ar vārdiem no Jesajas 2:4 un, uzskatīdams sevi par Dieva Valstības pavalstnieku, nevēlējās atbalstīt nacistu karadarbību. (Mateja 6:33.)

Ptujā, pilsētā, kurā viņš dzīvoja, Franci labi pazina kā dedzīgu Dieva Valstības sludinātāju. (Mateja 24:14.) Kaut arī viņam bija daudz grūtību, viņš nepārstāja sludināt labo vēsti līdz pat savam arestam 1942. gada maijā.

Daudzi Jehovas liecinieki Slovēnijā nacistu režīma laikā pieredzēja spēcīgas vajāšanas. Francs bija viens no pirmajiem, kas tika sodīts ar nāvi savas reliģiskās pārliecības dēļ. Arī viņš, tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, smēlās stiprinājumu vārdos: ”Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.” (Apustuļu darbi 14:22.) Franca pārliecību par to, ka debesu valdība ir realitāte, apliecināja viņa pēdējie vārdi: ”Satiksimies Dieva Valstībā.”

[Norādes par attēlu autortiesībām 32. lpp.]

Francs Drozgs: Photo Archive-Museum of National Liberation Maribor, Slovenia; vēstule: Original kept in Museum of National Liberation Maribor, Slovenia